Adoptētāju jautājumi par absurdām situācijām adopcijas procesā

Kāpēc par bērniem rūpēties var sākt tik novēloti?

Māmiņas jautājums: “Mēs ar vīru adoptējām dvīņu māsiņas. Lai gan viņu mamma no meitenēm atteicās uzreiz, mēs par viņām varējām sākt rūpēties tikai pēc desmit mēnešiem. Mums paskaidroja, ka meitenēm neesot bijusi deklarētā dzīvesvieta, tāpēc nebija iespējams noorganizēt tiesas sēdi. Vai patiesi tas ir normāli, ka šādas formalitātes paildzina bērnu nonākšanu pie saviem aprūpētājiem?” 

Atbilde: "Lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta. Ja bērnu vecākiem nav deklarētās dzīvesvietas, lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo. Minētā lietu piekritība attiecas arī uz lēmumu pieņemšanu par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai bērna vecākiem. Atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma normām nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku (aizbildņu) dzīvesvieta, ja vecāki (aizbildņi) nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur. Nepilngadīgs bērns, kurš, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, ievietots bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, bet bērnu aprūpes iestādes vai audžuģimenes adresi norāda kā papildu adresi. 
Civillietas tiesa izspriež kārtībā, kāda noteikta Civilprocesa likumā un likumā “Par tiesu varu”. Tādējādi tiesas darbības organizāciju (civillietas ierosināšana, apstākļu noskaidrošana, piekritības jautājumi, lietu izskatīšanas termiņu plānošana un pārraudzība) atbilstoši kompetencei nodrošina tiesa."

Kāpēc zīdaiņi uzreiz nenonāk audžuģimenēs?

Māmiņas jautājums: "Meitenes pēc dzimšanas trīs mēnešus pavadīja zīdaiņu aprūpes namā un tikai tad nonāca audžuģimenē. Uz šo mums atbildēja, ka Latvijā pietrūkst audžuģimeņu, kas uzņemtos rūpes par zīdaiņiem, turpretim audžuģimene mums uzsvēra, ka viņi meitenes būtu uzņēmuši daudz ātrāk, taču neesot bijis tāda piedāvājuma. Ļoti pretrunīga informācija!”

Atbilde: “Jautājumus par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērnam risina bāriņtiesa. Normatīvie akti paredz, ka bāriņtiesa lemj par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt pie aizbildņa vai audžuģimenē vai, ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē konkrētam bērnam nav piemērota. Tādējādi bāriņtiesai primāri jānodrošina bērna iespējas augt pie aizbildņa vai audžuģimenē. 
Tomēr nereti konstatēts, ka bāriņtiesas neapzina visas iespējas audžuģimenes meklēšanā, piemēram, uzrunā tikai bāriņtiesas darbības teritorijā dzīvojošās audžuģimenes. Veicinot iespējas bērnam augt ģimeniskā vidē, šobrīd Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas tīmekļa vietnē ievietota un reizi nedēļā tiek aktualizēta informācija par bērniem, kuriem nepieciešams nodrošināt ģimenisku vidi, lai interesentiem būtu iespēja sazināties ar bāriņtiesu par iespējām uzņemt bērnu ģimenē. 

Nereti konstatēts, ka bāriņtiesas neapzina visas iespējas audžuģimenes meklēšanā, piemēram, uzrunā tikai bāriņtiesas darbības teritorijā dzīvojošās audžuģimenes.

Nolūkā paātrināt ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē no 2018.gada 1.septembra Latvijā tiks ieviesta audžuģimeņu informācijas sistēma (reģistrs), lai bāriņtiesas pašas varētu piekļūt datiem par audžuģimenēm visā Latvijā. Tāpat saskaņā ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā no 2018.gada 1.jūlija Latvijā tiks ieviestas specializētās audžuģimenes, tajā skaitā zīdaiņu audžuģimenes, lai pēc iespējas mazinātu mazo bērnu nonākšanu institucionālā aprūpē. Vienlaikus tiks ieviesti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri ar nolūku sniegt atbalstu audžuģimenēm (arī psiholoģisko), nodrošināt audžuģimeņu piesaisti, apmācību, piemērotu audžuģimeņu atlasi."

Vai arī tiesu sistēmā bērni nav prioritāte?

Māmiņas jautājums: "Manuprāt, bāriņtiesai gadījumos, kad māte no bērniem ir atteikusies jau dzemdību namā un tēvs nav zināms, vajadzētu ne tik daudz rakstīt papīrus, bet veltīt visus spēkus, lai bērni pēc iespējas ātrāk nonāktu pie adoptētājiem. Realitātē notiek citādi. Piemēram, pavēste par to, ka bāriņtiesai jāierodas uz tiesas sēdi, kurā tiks skatīts jautājums par mātes tiesību atņemšanu dvīņu mammai, bija atsūtīta piecus mēnešus pēc meiteņu piedzimšanas, savukārt pati tiesas sēde notika vēl pēc trīs mēnešiem. Acīmredzot arī tiesu sistēmā bērni nav prioritāte. Rodas jautājums, vai ir iespējams topošajiem vecākiem panākt, lai ar bērniem saistītie jautājumi maksimāli ātri tiktu izskatīti tiesā?” 

Atbilde: “Topošajiem vecākiem nav iespēju paātrināt adopcijas procesu. Adopcijas procesā iesaistītajām institūcijām atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai kompetencei veicamas noteiktas darbības, veicinot bērna adopcijas procesa sekmīgu norisi. Attiecībā uz bērna šķiršanu no ģimenes jāņem vērā, ka aizgādības tiesību pārtraukšana ir galējais līdzeklis, ja nav iespējams novērst nelabvēlīgos apstākļus, bērnam paliekot ģimenē. Bāriņtiesa tiesīga pieņemt attiecīgu lēmumu, pastāvot objektīviem iemesliem. Līdz ar to bāriņtiesai pamatota, bērna interesēm atbilstoša lēmuma pieņemšanai jāiegūst pilnīga informācija par situāciju ģimenē un rūpīgi jāvērtē lietas faktiskie apstākļi. Turklāt jāņem vērā, ka māte neilgi pēc bērna atstāšanas slimnīcā var pārdomāt savu rīcību un izteikt gatavību rūpēties par bērnu. Gadījumos, kad māte atstāj bērnu slimnīcā, izsakot nevēlēšanos rūpēties par bērnu, pašvaldībai, ja vien tas iespējams, jāsniedz vecākam nepieciešamais atbalsts un psihosociālā palīdzība. 

Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas paredz, ka lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, tiesā izskatāmas ārpus kārtas. 

Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas paredz, ka lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, tiesā izskatāmas ārpus kārtas. Tiesai civilprocesa ietvaros ir jāņem vērā minētā likuma normas. Atbilstoši Tieslietu ministrijas kompetencei, kas paredzēta Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Tieslietu ministrija nodrošina tādu tiesu darba organizāciju, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību un interešu aizsardzību, tiktu izskatītas ārpus kārtas. Labklājības ministrijas ieskatā civillietu izskatīšanas ilgums tiesās atkarīgs no tiesu noslogotības (ienākošo ārpus kārtas izskatāmo lietu, kas skar bērnu, skaita), tiesneša darba organizācijas, tajā skaitā civillietas sagatavošanas iztiesāšanai, lietas dalībnieku dalības lietas sagatavošanā iztiesāšanai u.c. apstākļiem konkrētās tiesvedības ietvaros.
Spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Gan valsts iestādēm, gan fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tienešu neaizskaramību, un nav pieļaujama nekāda ietekmēšana vai iejaukšanās tiesas spriešanā.” 

Materiālais atbalsts adoptētājiem

Māmiņas jautājums: “Vecāku pabalstu jeb tā saucamo māmiņalgu maksā līdz bērna pusotra gada vecumam. Mūsu gadījumā meitenēm bija desmit mēneši, kad viņas nonāca pie mums, tātad mēs pabalstu saņēmām atlikušos mēnešus līdz meitenēm apritēja pusotrs gads. Uzskatu, ka nav padomāts par tiem vecākiem, kas adoptē vecākus bērnus. Arī pieņemot divgadīgu, trīsgadīgu vai vecāku bērnu, visiem ir vajadzīgs laiks vienam pie otra pierast, nevajadzētu bērniņu uzreiz vest uz bērnu dārzu. Ne visiem vecākiem ir iekrājumi, vai patiesi tiek uzskatīts, ka jau nākamajā dienā pēc adopcijas bērnam būtu jāapmeklē bērnudārzs vai jāpaliek ar auklīti, lai mamma un tētis varētu iet darbā?”

Atbilde: “Pirmsadopcijas aprūpes un uzraudzības periods ilgst līdz 6 mēnešiem, pēc kura bāriņtiesa izvērtē, vai adopcija ir bērna interesēs. Labvēlīga lēmuma gadījumā bāriņtiesa vienlaikus pagarina aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Līdz ar to pirmsadopcijas aprūpes periods vidēji ilgst 9 mēnešus, kuru laikā bērnam ir iespēja adaptēties ģimenē, pierast vienam pie otra, kā arī veidot savstarpējās attiecības. Minētajā periodā adoptētāji saņem bērna uzturnaudu, kuru adoptētājam izmaksā bērna ārpusģimenes aprūpes sniedzējs (bērnu aprūpes iestāde, aizbildnis vai pašvaldība, ja bērns ievietots audžuģimenē), kā arī atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi. Atbilstoši Darba likumā noteiktajam adoptētājiem ir tiesības uz atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, kuru piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā par adoptējamā bērna aprūpi un uzraudzību. Tāpat adoptētājam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. No 2018.gada 1.janvāra adoptētāji, kuru aprūpē un uzraudzībā nodots bērns (vecumā no dzimšanas līdz 7 gadiem ieskaitot) un kuri atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā vai šajā laikā strādā līdz 20 stundām nedēļā, saņem 70% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.  Tātad 2018.gadā atlīdzības apmērs mēnesī ir 489,05 eiro. Adoptētājs, kurš aprūpē bērnu vecumā līdz 1,5 gada vecumam un atrodas ar bērna kopšanu saistītā atvaļinājumā, var izvēlēties saņemt atlīdzību vai vecāku pabalstu. Ja pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā tiek nodoti vairāki bērni, tad par katru nākamo vienlaikus aprūpējamo bērnu piešķir piemaksu 171 eiro mēnesī. Pēc bērna adopcijas apstiprināšanas tiesā tiek izmaksāta vienreizēja atlīdzība par bērna adopciju – 1422,87 eiro. Ja ģimene ir adoptējusi bērnu vecumā līdz 3 gadiem, tad no 2017.gada 1.janvāra adoptētājam tiek apmaksāts 10 kalendāra dienas ilgs atvaļinājums 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas."

Kam jākontrolē audžuģimenes?

Māmiņas jautājums: “Mūsu meitenes bija dzimušas priekšlaicīgi un viņām bija motorās attīstības traucējumi, tāpēc mūsu ģimenes ārsts ātri noreaģēja un ieteica izmantot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā pieejamo bezmaksas programmu priekšlaikus dzimušajiem bērniem. Manuprāt, dīvains ir fakts, ka meitenes, kamēr atradās audžuģimenē, šīs programmas pakalpojumus nesaņēma, lai gan visiem priekšlaikus dzimušiem bērniem būtu regulāri slimnīcā jāatrādās. Tāpēc rodas jautājums, vai brīdī, kad bērni nonāk audžuģimenēs, neviens vairs neseko līdzi tam, vai tiek darīts viss bērnu fiziskās un psiholoģiskās veselības labā? Vai patiesi audžuvecāku vienīgais uzdevums ir bērnus pabarot un apģērbt?” 

Atbilde: “Audžuģimenes pienākums ir nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi. Bērna aprūpe ietver ne tikai bērna nodrošinājumu ar ēdienu, apģērbu un piemērotu mājokli, bet arī veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu. Rūpējoties par bērna veselības stāvokli, audžuģimenei jāievēro ģimenes ārsta, ārstējošā ārsta rekomendācijas par nepieciešamajiem profilaktiskajiem un ārstnieciskajiem pasākumiem, diagnostikas, izmeklējumu veikšanu, speciālistu konsultāciju saņemšanu, medikamentu lietošanu. 
Bāriņtiesai ne retāk kā reizi gadā jāizvērtē audžuģimenē ievietotā bērna aprūpe un viņa tiesību ievērošana. Līdz ar to bāriņtiesai jāpārliecinās arī par to, vai audžuģimene godprātīgi pilda savu pienākumu nodrošināt bērnam atbilstošu veselības aprūpi, tajā skaitā jāgūst pārliecība par to, vai audžuģimene pilda ģimenes ārsta un citu speciālistu rekomendācijas. Gadījumos, kad bāriņtiesa konstatē bērna interesēm neatbilstošu audžuģimenes darbību vai citus bērnu tiesību pārkāpumus, bāriņtiesai nepieciešams veikt pārrunas ar audžuģimeni, sniegt norādījumus, kā arī veikt citus bērna interešu aizsardzības pasākumus.”