Pērn ievērojami samazinājies adoptēto bērnu skaits
Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka pērn adoptēts par piektdaļu mazāk bērnu nekā gadu iepriekš, turklāt, tas ir zemākais rādītājs kopš 2003. gada. Labklājības ministrija (LM) norāda, ka šobrīd ir pārmaiņu laiks un arvien vairāk bērnu ģimenēs nonāk nevis caur adopciju, bet gan audžuģimenēs vai pie aizbildņiem. Tomēr adoptēto skaita kritumam var atrast arī vairākus iemeslus.
LM aprēķini liecina, ka pērn kopumā Latvijā adoptēts 151 bērns, kamēr 2017. gadā bija 195 adopcijas. Pēc LM datiem, tas ir zemākais rādītājs kopš 2003. gada. Biedrības "Plecs" vadītāja Līga Tetere, kura jau gadu strādā pie tā, lai bērni atrastu mājas, tam redz vairākus iemeslus. Kā pirmo viņa min to, ka šobrīd audzis atbalsts audžuģimenēm, audzis arī bērnu skaits, kuri tur nonākuši, bet adoptētāji palikuši novārtā.
"Tā atbildība par bērniņu viņiem ir vislielākā, jo tā ir ilgtermiņa aprūpe. Tās ir mūža attiecības un ģimene bērnam uz mūžu. Tai pašā laikā, ja mēs no finansiālā aspekta varam skatīties, viņiem ir vismazākais atbalsts. Jo būsim godīgi, visi tie, kas [cita veidā] uzņem bērniņu, jūt šo valsts atbalstu, bet adoptētāji, uzņemot bērniņu, tā kā paliek vieni," saka Tetere.
Tikmēr Labklājības ministrijas Ministra biroja vadītāja Linda
Baļčūne stāsta, ka svarīgi ir tas, ka bērni ģimenēs nonāk arī citos
veidos, nevis paliek institūcijās.
To bērnu skaits, kurus visbiežāk ģimenes vēlas adoptēt – vecumā līdz desmit gadiem un veseli bērni - šobrīd ir palicis mazāk.
"Ģimenes izvēlas bērniņu audzināt kādā citā statusā, kur ģimene
ir audžuģimene. Audžuģimenei šobrīd ir ievērojami lielāks
atalgojums. Jā, ministrija ir domājusi arī par adoptētāju atbalstu
un ir iesniegusi valdībā [priekšlikumus], mēs gaidām budžeta
pieņemšanu un gribam zināt, vai tas aizies vai ne," stāsta
Baļčūne.
Tomēr Līga Tetere no "Plecs" norāda uz vēl kaut ko. To bērnu
skaits, kurus visbiežāk ģimenes vēlas adoptēt – vecumā līdz desmit
gadiem un veseli bērni - šobrīd ir palicis mazāk. "Protams, ka,
samazinoties kopējam bērnu skaitam iestādēs, ir jārēķinās ar to, ka
iestādēs paliek bērniņi, kuri vecuma ziņā ir lielāki, kuri,
iespējams, nav adoptējami vieni. Jo, jāsaka godīgi, vidēji
adoptētājs visbiežāk izvēlas adoptēt vienu bērniņu. Līdz ar to ir
jārēķinās ar šo tīri sociālo situāciju – kādu vecumu bērniņi mums
šobrīd ir pieejami adopcijai, kāds ir viņu veselības stāvoklis un
vai viņi ir adoptējami pa vienam vai brāļu, māsu grupā," skaidro
Tetere.
Visu sižetu var noklausīties portālā LSM.lv