Vai var pieņemt ukraiņu bāreni, ja ģimenei nav kāds no aizbildnības statusiem?

Atbilde uz lasītāju jautājumu ir – nē, nevar pieņemt ukraiņu bērnus, kas palikuši bez vecāku apgādības, ģimenēs, kurām nav kāds no minētajiem statusiem.  
Ministru kabineta sēdē šonedēļ izskatītais likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” paredz nodrošināt maksimāli efektīvu un procesuāli ātru bez vecāku gādības palikušo bērnu pārstāvību un aprūpi drošā vidē Latvijā, bērniem, kas ieradušies mūsu valstī bez vecāku pavadības.

Šis likumprojekts paredz ieviest jaunu ārpusģimenes aprūpes institūtu – ārkārtas aizbildnību, kas ir attiecināma tikai un vienīgi uz bērniem, kas ieceļo Latvijā no Ukrainas kara zonas. Savukārt gadījumos, ja Latvijā ierodas nepavadītu bērnu grupa no Ukrainas bērnu aprūpes iestādēm un bērni izteikuši vēlmi palikt nešķirtiem, taču nav iespējams nodibināt šiem bērniem ārkārtas aizbildnību, tad viņu aprūpi nodrošina iestādē. 
LM norāda, ka

tieši kara laikā notiek vislielākā cilvēku tirdzniecība, pazūd bērni, viņi tiek izmantoti. 

“Un bērns, kurš nevar brīvi sarunāties ar jebkuru pieaugušo vai citu bērnu, ir īpaši apdraudēts,” teic Labklājības ministrija, uzsverot, ka ir arī jābūt prasmēm emocionāli traumēta bērna audzināšanā, un šo prasmju minimumu iespējams apgūt apmācībās, kas nepieciešamas, lai iegūtu kādu no minētajiem statusiem. 
Jāteic, statusa iegūšanas process nav ilgs kā varētu šķist – ir nepeiciešami vidēji trīs mēneši, taču tas ir ne tikai apliecinājums, ka ģimene būs apguvusi vajadzīgās pamatprasmes, bet parāda  arī to, vai cilvēks ir kādu lēmumu pieņēmis emocijās, gribēdams palīdzēt uz apkārt esošā fona, vai viņam ir patiesa interese atbalstīt bērnus. 

“Bērni turpinās ieplūst Latvijā. Ja cilvēkiem ir patiesa vēlme uzņemt viņus savā ģimenē, tad jādodas uz Bāriņtiesu ar iesniegumu kāda statusa iegūšanai,” teic Labklājības ministrija. 

Jāņem vērā arī faktu, ka nav zināms, cik ilgi bērni uzturēsies Latvijā: “Šobrīd tiek izpostītas pilsētas, tāpēc pat tad, ja beigtos karadarbība, viņiem nebūtu, kur atgriezties. Vispirms būs jāatjauno infrastruktūra. Ģimenēm ir jāapzinās, ka, uzņemot kādu ukraiņu bērnu, tas būs reāls darbs ar viņu vairāku gadu garumā.”