Bēgļu uzņemšana ir tikpat liels solis kā adoptēt bērnu... Padomi Ukrainas bēgļu uzņemšanai savās mājās

“Primāri, savu un bēgļu drošībai, aicinām bēgļus virzīt uz pašvaldību sagatavotajiem bēgļu centriem/mītnes vietām, kurās nupat jau ir ap 5000+ gultas vietas visā Latvijā. Tas dos iespēju pārliecināties, ka bēglis saņem siltu ēdienu, drošu vietu, kur būt, kā arī informāciju par sociālajiem pakalpojumiem, uz kuriem var pretendēt,” aicina Edīte Millere.

Ir būtiski, lai pašvaldība iepazīst gan atbraukušo ģimeni, gan to ģimeni, kura ir apņēmusies uzņemt savās mājās bēgļus. Šāda rīcība palīdz novērst situācijas, kurās ģimene uzņemas slogu, kuru, iespējams, nemaz nespēj nest.

Ja tomēr esi nolēmis uzņemt no Ukrainas kādu kolēģi, draugu, radinieku vai paziņu pie sevis, zemāk ir Edītes Milleres apkopoti ieteikumi, ko ņemt vērā, lai pieredze abām pusēm būtu pēc iespējas pozitīva un rīcība skaidra.

Pirms bēgļu uzņemšanas:

• Katrs solis, sevišķi tas, kas saistīts ar citiem cilvēkiem, ir nopietni jāizsver. Zinām, ka mūs visus mudina vēlme palīdzēt un tas ir jādara, taču aicinām nopietni izsvērt savas iespējas uzņemt cilvēkus.
• Dzīvošana kopā ir svarīgs lēmums: tā ierobežos ierasto telpu, mainīs ikdienu, iespējams, radīs papildu izdevumus, un tas viss – uz nenoteiktu laiku.
• Lēmumu pieņemiet visa ģimene kopā, lai visi ir izteikuši gatavību šim solim.
• Palīdzēt Ukrainas bēgļiem šobrīd var ļoti dažādi, ne tikai uzņemot pie sevis kādu mājās.
• Svarīgi ir apzināties savas iespējas, prasmes un zināšanas, un varbūt tieši tas ir veids, kā vislabāk šobrīd varat dot pienesumu. 
   

Uzņemot un pirmajā reizē sastopot bēgli:

1. Pārliecinies, vai cilvēkam nav nepieciešama medicīniskā aprūpe, rosini novērtēt savu veselību. Ja nepieciešams, piedāvā saorganizēt palīdzību. (Atsaucoties uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums 7.panta 4.nodaļu – Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām).
2. Parūpējies par cilvēka pamatvajadzībām. Ierādi gultas vietu, labierīcības, piedāvā paēst, iedod siltākas drēbes. Dod cilvēkam laiku, bet droši arī pasaki, ja tev jādodas prom. Tādā gadījumā mierīgi izstāsti, cik ilgi aptuveni būsi prom, kā aizslēgt dzīvesvietu, u.tml. (Cilvēks ir pieredzējis kara draudus, bēgšanu, tas ir traumatisks notikums. Bieži šādās situācijās var būt ļoti dažādas traumatiska stresa reakcijas, kā rezultātā cilvēks var būt nerunīgs un pat neadekvāts. Ir svarīgi šajos brīžos maksimāli apmierināt pamatvajadzības un ļaut cilvēkam atpūsties, protams, arī izvērtējot stāvokli – meklēt psiholoģisku atbalstu, ja nepieciešams.)
3. Parādi, kur var uzlādēt telefonu, piedāvā sarūpēt papildus SIM karti ar Latvijas numuru un, ja iespējams, iedod piekļuvi wifi tīklam. Ja Wi-Fi nav pieejams, norādi, kur persona var izmantot Wi-Fi bez maksas (bibliotēkās, kafejnīcās utt.). Atceries, ka bēgļiem ir ļoti svarīgi turpināt būt kontaktā ar savām ģimenēm, tāpēc mobilie tālruņi un internets ir viena no pamatvajadzībām.
4. Atceries uztaisīt ātro Covid-19 testu un ievērot epidemioloģisko drošību. (Zvanot 8989 var pieteikt cilvēku uz bezmaksas testu, mājās antigena testus bez maksas var dabūt savās pašvaldībās.)
5. Izstāsti, kur cilvēks ir nokļuvis, kas atrodas tuvumā. Izstāsti par kādām, iespējams, neierastām skaņām, kas dzirdamas dzīvesvietā, kā arī sniedz informāciju par to, kādi un cik cilvēki dzīvo mājsaimniecībā. Vēlāk, kad cilvēks ir atpūties un iejuties, piedāvā iziet kopīgā pastaigā, lai parādītu apkārtni.
6. Pārliecinies, vai, iebraucot valstī, viesi ir reģistrējušies robežsardzē. Ja nav, tad lūgums palīdzēt to izdarīt, griežoties robežsardzē 67075616 vai zvanot savai pašvaldībai. Tas ir nepieciešams gan statistikai, gan gadījumiem, ja piederīgie meklē viens otru, gan vēlāk humānās vīzas izsniegšanas vai patvēruma pieprasīšanas procesam utt.
7. Apzini cilvēku vajadzības pēc apģērba, higiēnas precēm utt. Kopā izveidojiet sarakstu ar visu nepieciešamo. Ja ir kaut kas nepieciešams no šī un pašiem nav iespējams saorganizēt, griezies primāri savā pašvaldībā, sekundāri meklē palīdzību sociālo tīklu lapās, nevalstiskajās organizācijās. Konkrētie palīdzības saņemšanas punkti var mainīties atkarībā no pašvaldības.
8. Cilvēkam vajag cilvēku. Aprunājies, uzklausi, bet neuzdod daudz jautājumus, neizprašņā, esi iejūtīgs. Esi līdzās. Tas jau ir ļoti, ļoti daudz!

Izmanto pieejamos resursus: 

• Vienota palīdzība Ukrainai Palidziukrainai.lv,
• Krīzes centrs “Skalbes”, www.skalbes.lv, atbalsta tālruņi: 116123; 6 7222922; 2 7722292,
• Bērnu klīniskās universitātes slimnīca: tālr. 25680140.