Jaunzēlandē pieņemts likums, kas ļauj pērt bērnus

Pagājušajā nedēļā notikušajā referendumā 87,6% vēlētāju nolēma, ka nepieciešams atcelt 2007.gadā krimināllikumā veiktos grozījumus, kas aizliedza vecākiem izmantot pret bērniem fizisku spēku.

Latvijā fiziska vardarbība pret bērnu, tātad arī pēršana, tiek uzskatīta par prettiesisku darbību, kas attiecīgi paredz arī dažādas sekas gan administratīvas, gan kriminālas, atgādina centra pret vardarbību Dardedze Konsultatīvā centra vadītāja Laila Balode..  

Speciālisti uzskata, ka nevienā vardarbības pret bērnu epizodē nav vainojams bērns.

Kā liecina centra pret vardarbību Dardedze pērn veiktais pētījums, Latvijā bērnu pēršanu atbalsta trešā daļa iedzīvotāju.

Dardedzes veiktajā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 cilvēku un trešdaļa aptaujāto uzskatīja pēršanu, iepļaukāšanu un sapurināšanu par audzināšanā pieņemamu. Teju puse (49%) piekrita apgalvojumam, ka bērnībā pērtie izauguši par normāliem cilvēkiem, savukārt 37% uzskatīja, ka fiziska sodīšana attaisnojama atsevišķos gadījumos. Tam, ka pēršana neietekmē bērnu un vecāku attiecības ilgtermiņā, piekrita 26%. Tikpat daudz aptaujāto pieļāva, ka pēriens vai pļauka bērnam palīdz izskaidrot atšķirību starp pareizu un nepareizu rīcību. Savukārt 20% uzskata, ka fizisks sods ir efektīvs audzināšanas veids. No aptaujātajiem fizisku sodīšanu atbalstīja vīrieši, vecāka gadagājuma cilvēki, laukos un viensētās dzīvojošie, cilvēki ar pamatizglītību, kā arī cilvēki bez bērniem. Pret sodīšanu bija sievietes, jauni cilvēki, pilsētās un rajona centros dzīvojošie, cilvēki ar augstāko izglītību, kā arī tie, kuriem ir bērni.  

Dardedzes pārstāvji ir pārliecināti – pietiek ar vienu pērienu, lai izveidotos neatgriezeniska plaisa starp bērnu un vecākiem. Turklāt ar katru nākamo pērienu šī plaisa attiecībās kļūst arvien dziļāka, tāpēc arī šī gada sākumā veidota kampaņa Noliecsisknu.lv. Speciālisti uzskata, ka nevienā vardarbības pret bērnu epizodē nav vainojams bērns. Taču ir virkne apstākļu, kas var veicināt šādu pieaugušā rīcību.

Fiziska vardarbība pret bērniem ir visai izplatīta sociāla problēma, taču tās esamību vai neesamību ģimenē nosaka virkne apstākļu. Pētījumu rezultāti ļauj identificēt vairākus riska faktorus, kas var veicināt fiziskas vardarbības kā bērna disciplinēšanas metodes izplatību. Tiek izdalītas četras riska faktoru grupas. Jo vairāk minēto riska faktoru atbilst kādai konkrētai ģimenei, bērnam vai sabiedrībai kopumā, jo lielāka ir iespēja, ka bērni tiks pērti.

Riska faktori –
Pieaugušajam:

-Viens no izplatītākajiem riska faktoriem ir pieaugušā personiskā pieredze bērnībā – pēriens kā vienīgais disciplinēšanas veids.  

-Pieaugušais demonstrē antisociālu uzvedību.

-Pieaugušais ir krimināli vai administratīvi sodīts par vardarbību.

-Pieaugušajam vāja impulsu kontrole.

-Pieauguša personība ir prasīga un kontrolējoša.

-Pieaugušais pastiprināti lieto vai ir atkarīgs no atkarību izraisošām vielām.

-Pieaugušais demonstrē izteiktu neelastību priekšstatos par sevi un citiem.

-Pieaugušais ir pārliecināts, ka fiziska sodīšana ir labākais veids, kā panākt bērna paklausību.
-Pieaugušais bērnu uztver kā prasīgu, traucējošu, ļaunu.
-Pieaugušais nav gatavs vecāka lomai.
-Pieaugušajam nav pietiekamas vai iztrūkst vispār prasmes un zināšanas par pozitīvas disciplinēšanas paņēmieniem.

Ģimenes vidē:

-Skaitliski liela ģimene.
-Ģimene ar nepietiekamiem iztikas līdzekļiem. 
-Ģimene nespēj meklēt vai pieņemt palīdzību.
-Ģimenē vairākās paaudzēs vērojami fiziskās vardarbības uzvedības modeļi.
-Ģimene pakļauta nozīmīgām pārmaiņām.

 Sociālajā vidē:

-Sociālo pakalpojumu nepieejamība un neesamība.

-Tiesību sargājošo iestāžu nepieejamība.

-Aizspriedumi un mīti par vardarbību.

-Sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret vardarbību pret bērnu.

 Vardarbības upurim:

-Bērnam ir uzvedības problēmas.

-Bērna temperaments ir atšķirīgs no vecāku temperamenta.

-Bērns pieredzējis fizisku vardarbību kā disciplinēšanas metodi.

Šis riska faktoru uzskaitījums ir labs tests ikvienam vecākam, domājot par savu attieksmi un uzskatiem bērnu audzināšanā. Ir svarīgi apzināties savas personības, ģimenes un atvases vājās vietas, vai problēmas un kaut ko darīt lietas labā, lai audzināšanas process pēc iespējas varētu iztikt bez fiziskas vardarbības elementiem

Katrā ziņā disciplinēšana ir aizraujoša joma, kas mūsu sabiedrībā diemžēl pazīstama ļoti vienpusīgi. Pārsvarā tā tiek saistīta ar jēdzienu „sods”, kas jau sākotnēji neko labu nesola. Taču būtībā disciplinēšana var būt arī radoša un visnotaļ pozitīva lieta. Veids kā labāk iepazīt sevi, savu partneri un kopīgiem spēkiem radoši un jautri kopā ar bērnu iziet cauri visām vecumposmu krīzēm.  

Materiāls tapis sadarbībā ar centru pret vardarbību Dardedze un projektu www.noliecsiksnu.lv