Kā mani auklēja vectētiņš

Man bija ļoti skaista bērnība. Dzīvoju es Teikā — tolaik šī vieta bija ļoti skaista. Mums bija pat neliels zemes pleķītis, kur vecaistēvs audzēja puķes un piparmētru. Neilgi pēc manas piedzimšanas mamma tika ielikta slimnīca, kā arī oma. Tēvs smagi strādāja, bet mans vectētiņš, kurš pat nebija mans radinieks, jo oma vienkārši sagāja ar viņu kopā, kopa mani — pavisam mazu zīdaīnīti.

Omas draudzenes gāja skatīties — kā tad viņam veicas (vai nevajag palīdzēt) un bija ļoti pārsteigtas. Cilvēks, kurš ir atbraucis no Sibīrijas un kuram nav bijis savu bērnu, tik brinišķīgi un vienreizēji tika ar visu galā! Es biju paēdusi, autiņi tīri, es smaržīga u.t.t. Lūk, tāds bija mans vecaistēvs. Bet, ja viņm būtu bijuši savi bērni, es ne mirkli nešaubos, ka viņš būtu superīgākais tētis!

2012. GADA 8. SEPTEMBRĪ TIEKAMIES TĒVA DIENAS SVĒTKOS!