Rudens kastanis veiksmei un enerģijai

Saka, ka kastanim piemīt liels spēks un tas spēj vairāk kā domājam. Kā radies šis ticējums, ko labu kastaņi dod cilvēkam un kā varam tos izmantot?

 

Ārstē

Kastaņi satur daudz veselīgu un mums mazāk pazīstamu vielu – pumarīna glikozīds, eskulīns, u.c., kas mums neko daudz neizteic. Svarīgākā dziednieciskā īpašība ir pretiekaisuma iedarbība. No kastaņiem gatavotās ziedes un zāles lieto tautas un arī tradicionālajā medicīnā – vēnu slimību ārstēšanai, pret muguras un locītavu sāpēm, kā arī pret trombozēm un asiņošanu pēc dzemdībām, operācijām, hipertonijas un hemoroīdu ārstēšanai.

Muguras un locītavu sāpju ārstēšanai dakteris Artūrs Tereško pats lieto un arī citiem iesaka pagatavot kastaņu uzlējumu spirtā: ņem kastaņus un noloba brūno miziņu. Mizā ir koncentrēts visvairāk ārstniecisko vielu. Piecdesmit gramus miziņu liek tik lielā stikla traukā, lai tās aizņemtu ceturto daļu no trauka. Aplej ar šņabi un noslēdz. Pēc 10 dienām uzlējums iegūs brūnu krāsu un būs gatavs lietošanai. Uzlējumā samērcētu marlīti liek uz sāpošās vietas. Var lietot arī kastaņu pulvera tēju. Pie saaukstēšanās, bronhīta, garā klepus dzer kastaņu pulveri pa naža galam 3 reizes dienā.
 

• Ja iekaisis kakls, ir iesnas, tad kaklu un degunu var skalot ar mizu novārījumu.
   
• Pie hemoroīdiem iet vannā, kam pievienots kastaņu mizas novārījums.
   
• Kastaņu preparāti ir arī ar pret krampju, pretsāpju efektu.
   
• Ēst gan kastaņus nevajadzētu, šādi ārstniecisko efektu nesasniegsiet, ja nu vienīgi iedzīvosities vēdera problēmās. Protams, šeit nav runa par ēdamajiem kastaņiem (Latvijā tādi neaug), kas uzcepti un tikko no pannas noņemti, kūpoši ir garšīgs našķis, ko izmanto arī receptēs.
   

Stiprina un aizsargā

Paņemot rokās kastanīti, ir sajūta, ka tas ar savu rudenīgo brūnumu pat silda plaukstu. Kādēļ nespējam paiet garām zemē nokritušajam spīdīgi brūnajam bumbulītim? Tautas dziedniece Benedikta Mežale uzskata, ka kastaņiem piemīt liela pozitīvā enerģija, kas stiprina un aizsargā. Viņasprāt, tie ietekmē pat āderu spēku. 
 
 

Priekam un rotaļām

Sievietēm kastaņi esot jānēsā  kreisajā, bet vīriešiem – labajā kabatā (jo sievietēm kreisā tiek uzskatīta par laimes pusi, bet vīriešiem –  labā). Tātad – bāžam tik kabatā, novēlot sev laimi, veiksmi, prieku un veselību.

Ja kabatā pietrūkst vietas –  uzdāvini draugam vai paziņam, būsi uzdāvinājusi gabaliņu rudens prieka un pretī saņemsi smaidu.

Žēl, ka kastaņus salasīt varam tikai rudenī, jo ilgi istabā nostāvējuši, tie zaudē savu skaistumu, sažūst un izkalst. Lai pagarinātu kastaņu mūžu, un saglabātu skaisto spīdumu, pagatavojam glicerīna – ūdens šķīdumu attiecībā 1:1, iemetam tajā kastaņus un atstājam uz nedēļu vai divām. Jārēķinās, ka šķidrums ne pārāk labi smaržo. Šādu iebalzamēšanas metodi var izmantot arī rudens lapu saglabāšanai.

Spīdumu varam uzlabot arī vienkārši appūšot kastaņus ar matu laku vai ieziežot ar sviestu vai eļļu.

Sestdien ar bērniem pielasījām pilnu groziņu brūno kastaņu bumbuļu. Cik skaisti izskatās brūnie kastanīši sabērti lielā stikla traukā uz galda.

Bērni savukārt rotaļājas, liekot kastaņus rindiņā, trauciņus, ripinot pa slidkalniņu.

Paņemam galdnieka līmi, krāsiņas un mūsu kastaņi pārvēršas kastaņu vīriņos, sievās un visādos amizantos zvēriņos. Vienam pielīmējam cepurīti, citam kurpītes vai austiņas un, kad līme sacietējusi, priecājamies par pašu gatavotajām rotaļlietām.

Arī mazulis aizrautīgi virpina pirkstiņos brūnos kastanīšus, rotaļājas ar uz sedziņas sabērtiem kastaņiem, krāsainām lapām, koka karotēm un citām mājās atrodamām rotaļlietām. Ar zīlēm jāuzmanās, paturot prātā, ka mazulis visu gribēs nogaršot, un ar zīli viņš var aizrīties, kastanis šim nolūkam būs par lielu, tā, ka ar tiem rotaļājamies droši. 
 

Izaudzē  puķupodā!

Tas darāms tieši tagad, kamēr kastaņi vēl pavisam svaigi un „tikko izšķīlušies”, un nav iekaltuši. Tūliņ pēc ienešanas istabā, iestādām puķupodā melnzemē  vai kūdrā, būtiski ir lai zeme ir mazliet mitra, nav pārāk sausa vai slapja, citādi, labi gribēdami, pārāk čakli laistot, varam kastani sapūdēt. Varam turēt arī vēsā vietā. Un tad gaidām pavasari, vai mūsu lolojums būs gatavs izdīgt. Kad kociņš izdīdzis, vasaras sākumā stādām ārā zemē.

Pirmajā gadā kastanītis paaugsies kādus 25-30 cm, nākamajā gadā jau iegūs maza kociņa izskatu. Tieši tāpat no ozolzīles varam izdiedzēt mazu ozoliņu. 
 

Stresa bumbas latviešu gaumē

Droši vien esam redzējuši krāsainās un smagās ķīniešu Iņ – Jaņ bumbiņas, kuras virpinām plaukstā stresa un satraukuma mazināšanai. Varbūt mūsu enerģētikai tuvāki un ar spēcīgāku emocionālo iedarbību ir pa ceļam atrastie brūnie kastanīši, kuri, kā zinām, dziedē, pasargā no neveiksmēm un satur daudz pozitīvās enerģijas un rudens prieka. Iespējams, atjaunojot saikni ar dabu, savā veidā atjaunojam iekšējo mieru un harmoniju, izmēģini!

Asāku izjūtu cienītāji var izmēģināt pavirpināt plaukstā „stresa bumbas” nenoņemot adatainās  čaulas.

Autore: Māra Ančupāne, mammam.lv/tetiem.lv, materiāla veidošanā izmantotā literfatūra: Kastaņu laiks, žurnāls Ieva, 2005, Svētavots, Nr.3, Avīze par dziedniecību, zintniecību un latvisko dzīves ziņu.