Katrīnes piezīmes par joku vakaru "Dziedošo ģimeņu" šovā

20.10.09.
Par jokiem un joku vakaru

Jāatzīstas, ka ļoti baidījos no šī joku vakara, jo ar jokiem, kā mēs zinām, bieži ir tā, ka, labi gribēts, bet sanāk kaut kā pliekani. Vēl jo vairāk, kad jājoko uz pasūtījumu, tas nenāk dabiski un spontāni. Tomēr, šis vakars iepriecināja, jo joki nebija pliekani, bija jauki, izdomas bagāti, katrs no dalībniekiem darbojās savā stilā. Man arī latgaļu govs patika, nejutu tur nekā lēta vai bezgaumīga. Atceros, iepriekš intervijā viņi šo numuru pieteica kā ķekatu numuru, to tā arī redzēju, domāju, latviešiem ķekatu tradīcijas ir senas un jaukas.
Jāteic, ka visi bija gatavojušies ļoti nopietni, tas patīkami pārsteidza.
Svētdienas naktī pēc šova saņēmu vēstuli draugos ar kritiku par šova un priekšnesumu lētumu. Manuprāt, kaut kas, kur cilvēki ieguldījuši tik daudz darba un, ko dara no sirds nav un nevar būt lēts un pliekans. Tās ir manas domas un sajūtas.

Manuprāt, kaut kas, kur cilvēki ieguldījuši tik daudz darba un, ko dara no sirds nav un nevar būt lēts un pliekans.

Tā kā visu iepriekšējo nedēļu noslimoju, mums pašiem sanāca tikai viens mēģinājumsžūrijas priekšnesumam pirms šova un sajūtas, pašiem kāpjot uz skatuves, bija diezgan drudžainas, jo nebijām kārtīgi sagatavojušies.
Vienu vakaru satikāmies pie Raimonda Paula un izvēlējāmies dziesmu, bet samēģināt sanāca tikai svētdien, neilgi pirms šova. Turklāt, joprojām biju pilnīgi bez balss un neko skaistu un melodisku no sevis dabūt ārā nevarēju, bet talkā nāca Lauris un kopīgi sanāca tas, kas sanāca.
Šova dalībnieki atzinās, ka nav pazinuši Uldi Marhilēviču, kurš ar lielajām brillēm, mazliet dīvainajām biksēm un frizūru labu brīdi turpat pie viņiem grozījies, kamēr viņš pats kādu uzrunājis, tad kāds no dalībniekiem nosmējies: „Vai nu mazums visādu jefiņu te grozās, prātā neienāca, ka tas varētu būt nopietnais žūrijas loceklis Marhils”.

Ja Dukuri būs pārdomājuši, kas ir tas, kas rada šo sienu starp viņiem un skatītājiem, viņi atradīs ceļu kā to nojaukt un viņu izredzes atgriezties, domāju, būs ļotii labas.

Par balsojumu runājot, Dukuri bija muzikāli un vokāli visspēcīgākie. No vienas puses labi, ka viņus izbalsoja pirms Atgriešanās koncerta, nevis pēc. Ja viņi būs pārdomājuši, kas ir tas, kas rada šo sienu starp viņiem un skatītājiem, viņi atradīs ceļu kā to nojaukt un viņu izredzes atgriezties, domāju, būs ļoti labas. No sirds novēlu viņiem atrast sevi un atcerēties, ko viņiem teicu pirmā koncerta laikā, viņi zina, par ko runāju. Noteikti nenovēlu nolaisties līdz zemākam līmenim, bet gan, saglabājot augsto latiņu, nojaukt šo sienu.

Katrīne Pasternaka

, aktrise un LNT labestības projektu vadītāja.