Kā mazināt šķiršanās sāpes un motivēt bērnu doties uz bērnudārzu

Kā mazināt šķiršanās trauksmi?

Pirms bērnu pierakstīt bērnudārzā, vēlams viņu pāris reižu turp aizvest, lai pārliecinātos, vai mazajam tur patiks. Aprunājies ar audzinātājiem, noskaidro viņu attieksmi un uzskatus par audzināšanu un mācību iespējām. Laiku pa laikam atstāj bērnu kopā ar kādu no radiniekiem, lai viņš mācītos pierast pie tā, ka vecāki visu laiku nebūs blakus.
Nesaki, ka „vajag iet”, bet — ka „ir laiks” iet uz bērnudārzu.
Nesaki sev: „Kas ar viņu notiek? Viņš visu laiku ir kaprīzs.” Pārspīlējot tu satraucies vēl vairāk un iedzen sevi stūrī. Labāk saki: „Es saprotu to, ka bērns vēlas palikt mājās. Man arī reizēm nekur negribas iet.” Bērns labprātāk klausīs tev, ja sapratīsi viņu.

Vainas sajūta, ka vecākiem jāstrādā, nepalīdzēs mazināt šķiršanās trauksmi. Jāsaprot, ka bērns iet uz bērnudārzu visas ģimenes labklājības dēļ.

Nepārmet sev: „Es jūtos vainīga(-s) par to, ka man ir jāstrādā un bērnam ir jāiet uz bērnudārzu.” Vainas sajūta, ka vecākiem jāstrādā, nepalīdzēs mazināt šķiršanās trauksmi. Šī sajūta parādās, kad šķiet, esi izdarījis ko nepareizi. Jāsaprot, ka bērns iet uz bērnudārzu visas ģimenes labklājības dēļ. Neuzvel savu vainas sajūtu mazajam. Labāk uzmundrini sevi: „Lai arī es skumstu pēc viņa, kad viņš atrodas dārziņā, esmu priecīga(-s), ka ir radusies iespēja bērnam to nodrošināt.” Pasakoties liktenim par iespēju bērnu vest uz bērnudārzu, jūs mazajam nodosiet savu labo garastāvokli. Entuziasms ir pielīpošs.

Nesaki sev: „Ko padomās audzinātāji, ja nu gadījumā es nespēšu bērnu atvest uz dārziņu?” Daudzas bažas sākas ar „ko... ja”, kas noved pie bezgalīgiem spriedelējumiem par to, kas varētu notikt, ja tu situāciju nespēsi kontrolēt. Labāk atgādini sev: „Mans uzdevums ir ieinteresēt bērnu iet uz dārziņu.” Koncentrēšanās uz izvirzīto mērķi mazinās bērna pretošanos.

Nepadodies: „Es vairs ilgāk nespēju dzirdēt viņu raudam, labāk atļaušu palikt mājās.” Vecāku padošanās bērnam iemācīs to, ka ar asarām un kaprīzēm var panākt savu. Labāk saki: „Bērna nevēlēšanās iet uz bērnudārzu vēl nenozīmē, ka viņš negrib mācīties.” Skaties uz problēmu ar perspektīvu. Bērniem bieži vien nav viegli pierast pie bērnudārza.
 

Dialogs ar bērnu

• Nevajag kaunināt bērnu.
• Nepārmet: „Ko tas nozīmē, ka tu nevēlies iet uz bērnudārzu? Es maksāju naudu, lai tu ietu uz turieni!” Atgādinot bērnam, ka viņa dēļ ko upurē, un — ja kaunu izmanto kā stimulu paklausīt, problēma netiek atrisināta. Bērns tikai apvainosies un dusmosies uz tevi. Labāk pajautā: „Pastāsti, lūdzu, kādēļ tu nevēlies iet uz bērnudārzu?” Izjautājot mazo par viņa bažām un bailēm, varēsi noskaidrot problēmas cēloni un likvidēt to.
• Nevajag pieprasīt: „Gribi vai ne, bet tu iesi uz bērnudārzu. Taisies tūlīt pat!” Jūsu bezjūtība tikai parādīs bērnam, ka viņa pārdzīvojumi vecākiem ir vienaldzīgi. Labāk iedvesmo: „Iedomājies, cik jautri tev būs dārziņā! Ja neiesi, tu to visu palaidīsi garām.” Palīdzot bērnam koncentrēties uz priecīgiem nākotnes notikumiem, tu palīdzēsi aizmirst par šābrīža problēmu. Un tas savukārt ļaus bērnam paraudzīties uz situāciju no cita skatu punkta.

Uzpērkot mazo, tu iemācīsi viņam par paklausību gaidīt materiālu atlīdzību tā vietā, lai viņā radītu iekšēju motivāciju doties uz bērnudārzu, lai izjustu saskarsmes prieku ar citiem bērniem un audzinātājiem.

• Nevajag teikt: „Labi, paliec mājās. Tu vispār vari neiet uz bērnudārzu. Man vienalga.” Redzot jūsu vienaldzību, bērns iemācīsies, sastopoties ar grūtībām, nolaist rokas un pret notiekošo izturēties ar vienaldzību.
• Saglabā pozitīvu gaisotni: „Šodien ir darba diena. Es iešu uz darbu, bet tu uz bērnudārzu. Satiksimies vakarā, kad abi būsim pārradušies mājās.” Pozitīva attieksme pret šķiršanos palīdzēs to vieglāk izturēt. Bērns jutīs tavu līdzesību un zinās, ka jums ir kas kopīgs: nepieciešamība katram darīt savu darbu.
• Nevajag bērnu uzpirkt: „Ja tu šodien iesi uz bērnudārzu, es tev nopirkšu jaunu rotaļlietu.” Uzpērkot mazo, tu iemācīsi viņam par paklausību gaidīt materiālu atlīdzību tā vietā, lai viņā radītu iekšēju motivāciju doties uz bērnudārzu, lai izjustu saskarsmes prieku ar citiem bērniem un audzinātājiem. Labāk centies vienoties: „Es zinu, ka tu šodien vēlies likt puzli. Kad aiziesi uz bērnudārzu, palūdz audzinātājai atļauju kādu no tām salikt.”
• Nevajag draudēt: „Tu izaugsi par muļķi, ja neiesi uz bērnudārzu.” Tamlīdzīgi izteicieni tikai pastiprinās bērna nevēlēšanos iet uz bērnudārzu. Labāk atgādini viņam par noteikumiem: „Es saprotu, ka tu šodien gribi palikt mājās, bet pirmdienās, trešdienās un piektdienās tu ej uz bērnudārzu. Šodien ir trešdiena, tāpēc, lūdzu, gatavojies.” Atgādinot par noteikumiem, parādīsi, ka pārdzīvo par bērnu, taču vienlaikus turies arī pie noteikumu pildīšanas.
• Ja audzinātājas atļauj, var no mājām uz bērnudārzu mazajam iedot līdzi kādu viņam mīļu rotaļlietu.
   

IZLASI ARĪ!

Bieža slimošana bērnudārzā

Auklīte bērnudārzā bļauj uz bērnu