Ekonomiskās krīzes dēļ pieaug vardarbība ģimenē

Kopumā 2009.gadā centra Marta juristi ir snieguši 1004 konsultācijas gan klātienē, gan ar tālruņa un e-pasta starpniecību; ir sagatavoti 435 juridiskie dokumenti, kā arī 171 gadījumā nodrošināta cietušo sieviešu pārstāvība policijā, bāriņtiesās un tiesās.

Minētie skaitļi netieši norāda uz ekonomiskās krīzes ietekmi uz vardarbību ģimenē. Sociālekonomiskā spriedze ģimenēs, kas saistīta ar ienākumu samazināšanos, bezdarbu, nenokārtotām kredītsaistībām, bieži veicina vardarbīgu savstarpējo attiecību veidošanos. Samazinoties sieviešu ienākumiem, kā arī citiem resursiem, samazinās ģimenes vardarbībā cietušo sieviešu iespējas pārtraukt vardarbīgās attiecības. Līdz ar to cietušajām sievietēm nozīmīga kļūst bezmaksas palīdzība.

Visvairāk cietušo – Rīgā
Aptaujājot cietušās sievietes, kuras saņēmušas palīdzību Centrā Marta 2009.gadā, noskaidrots, ka gandrīz puse (49%) no cietušajām sievietēm ir Rīgas iedzīvotājas, 36 % - dzīvo Latvijas pilsētās, savukārt 15% sieviešu dzīvo Latvijas lauku reģionos. Vidējais vecums – 33 gadi. 76% no cietušajām sievietēm cietušas no savu laulāto vardarbības, savukārt 24% sieviešu ir cietušas, dzīvojot ar varmāku nereģistrētā kopdzīvē. Kā liecina apkoptā informācija, tad liela ietekme uz vardarbību ģimenē ir arī dažāda veida atkarībām, piemēram, 54% no cietušajām sievietēm norādījušas, ka vardarbības veicējs ir atkarīgs no alkohola lietošanas. Visbiežāk sievietes cieš no emocionālās vardarbības (93%), no fiziskās vardarbības (82%) un no ekonomiskās kontroles (39%). Turklāt 24% no cietušajām sievietēm norāda, ka cieš no bijušā vīra vai partnera vajāšanas. Šajā ziņā diemžēl jāatzīst, ka Latvijas tiesību akti vajāšanas un izsekošanas gadījumos neparedz jebkādas iespējas aizsargāt cietušo sievieti, pretēji tam kā tas ir citās valstīs, piemēram, Austrijā, Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Somijā, Bulgārijā un Horvātijā.

Lielākā daļa cietušas trīs un vairāk reizes
79% no aptaujātajām sievietēm norāda, ka ir cietušas no fiziskās vardarbības vairāk kā trīs reizes, 14% - 2 līdz 3 reizes, 7% - 1 reizi. Minētie dati liecina, ka ļoti reti sievietes vēršas pēc palīdzības jau uzreiz pēc pirmās fiziskās agresijas. Šī situācija ir skaidrojama ar to, ka joprojām sievietēm trūkst informācijas par savām tiesībām un sievietes tic, ka situācija ģimenē atrisināsies pati no sevis. Diemžēl apkopotā informācija liecina, ka cietušās sievietes bērni arī cieš no pāridarītāja vardarbības – 44% no cietušajām sievietēm, kuras audzina bērnus, norāda, ka bērni arī ir cietuši no tiešas tēva vai patēva vardarbības, 30% sieviešu norāda, ka bērni ir pastarpināti cietuši no vardarbības, visbiežāk redzot, kā tēvs vardarbīgi izturas pret māti.

Vislielāko atbalstu sniedz tuvinieki
64% no cietušajām sievietēm ir vērsušās pēc palīdzības policijā. 33% no viņām novērtēja policijas attieksmi kā pretim nākošu, savukārt 38% cietušo novērtēja policijas attieksmi kā nereaģējošu, bet 29% kā noraidošu. Šie dati liecina, ka joprojām būtiska problēma efektīvā vardarbības upuru aizsardzībā ir tieši policijas attieksme, kas kopumā arī vairo cietušo neticību iespējai kādreiz pārtraukt vardarbīgās attiecības. 96% no cietušajām sievietēm par piedzīvoto vardarbību ir informējušas savus radiniekus un 87% gadījumos radinieku attieksme ir bijusi pretim nākoša, līdz ar to secināms, ka vislielāko atbalstu cietušajai sievietei var sniegt tieši tuvinieki.

Resursu centrs sievietēm „Marta” kopš 2006.gada februāra nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē. Bezmaksas juridisko palīdzību ģimenes vardarbībā cietušajām sievietēm Resursu centrs sievietēm Marta nodrošina projekta „Atbalsta centrs ģimenes vardarbībā cietušām sievietēm” ietvaros. 

Pieteikties uz bezmaksas konsultāciju pie jurista vai psihologa var pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālr. 67388184, 28300115, vai arī rakstot uz e-pasta adresi juris@marta.lv