Vai sievietes patiesā būtība ir neizdibināma?

„Sievietes būtība ir kaut kas netverams. Katrai sievietei tā ir unikāla, turklāt akcenti mainās ar gadiem, iegūstot jaunu dzīves pieredzi, tāpēc vienojošu definīciju nevar sniegt,” stāsta Profesionālās izaugsmes un meistarības skolas ALTER EGO vadītāja, psiholoģe konsultante un psiholoģijas zinātņu maģistre Lilita Danilāne. „Bet no manas pieredzes darbā ar sievietēm izriet, ka būtiska loma ir diviem aspektiem: pirmkārt, no kāda vecuma sieviete pati sevi par tādu uzskata un, otrkārt – kad viņa sastopas pati ar savu pieredzi.”

Vai tad savu pieredzi sieviete neuzkrāj jau kopš  mazotnes?
Dzīvojot savā  pirmdzimtajā ģimenē, meitene vispirms sastopas ar pieredzi, ko viņai nodod māte, vecāmāte un citi viņas dzīvē svarīgi tuvinieki. Simbolisks piemērs: maza meitene ļoti grib pati nomizot kartupeļus. Pienāk vecāmāte un saka: „Meitiņ, griez taču plānākas miziņas!” Tā jau vairs nav meitenes pašas, bet vecāsmātes pieredze. Varbūt meitenei vajag mizot kartupeļus tik ilgi, līdz viņa pati saprot, ka jāgriež plānākas miziņas, bet varbūt viņai visu mūžu vajag biezas miziņas? Reizēm pirmdzimtā ģimene iedod pūrā pārāk daudz šīs pieredzes, un sievietei ir pamatīgi jāstrādā, lai atšķirotu nost lieko bagāžu. Piemēram, daudzi vecāki sapņo, lai bērni ietu viņu pēdās un tik konsekventi nodod viņiem savu skatījumu, ka bērniem pat neienāk prātā, ka ir arī citi ceļi. Savukārt, ja sievietei ir veiksmīga pirmdzimtā ģimene, tad ir maz traucējošas pieredzes, kas neļautu attīstīties un realizēties tā, kā viņa pati grib. 

Kā  īsti psihologs var sievietei palīdzēt tikt skaidrībā?
Runājot līdzībās, jāteic: ja mēs varētu paskatīties un redzēt sevi spogulī no otras puses, būtu ļoti labi, bet mēs to nevaram paši, tāpēc ir nepieciešami speciālisti, kas pagriež spoguli tā, lai cilvēks varētu sevī ieraudzīt to, ko viņš parasti neredz. Mana pieredze liecina, ka efektīvi ir semināri, kas norisinās īpašā, no ikdienišķās pasaules attālinātā vidē. Turp aicinu sievietes, kuras jau ir pieredzējušas kopdzīvi ar vīrieti, senāk vai nesenāk uzsākušas šo savu esamības posmu, kaut ko jau izdzīvojušas un sapratušas. Nav būtiski, cik viņām gadu. Ja seminārā piedalās dažāda vecuma sievietes, visas no tā ir ieguvējas. Izmantotā psiholoģiskā metode ir mīts – sieviete izdzīvo sengrieķu mītu par Psīhi un Afrodīti un caur to atbild uz filozofiskiem jautājumiem, lai saprastu, kas ir viņas Zevs un kāda ir bijusi viņu Afrodīte dažādos dzīves posmos. Katra sieviete atrod savu patieso sievišķo būtību – kāda tad viņa ir: drosmīga, bailīga, augstprātīga, absolūts upuris utt. Tādā veidā – filozofiski, caur mītu mēs spējam daudz ko ieraudzīt, un neviena semināra dalībniece neaiziet neuzzinājusi, kā var kaut ko mainīt, kā pilnveidoties. Tā ir iespēja izšķirot savu pieredzes bagāžu, atstāt nevajadzīgo un ielikt līdzi vajadzīgo. 
 
Kādos dzīves brīžos sievietēm rodas vēlme izzināt savu būtību –tas ir tāpat vien vai jānotiek kaut kam īpašam?
Tas ir atšķirīgi. Viena sieviete ir sasniegusi brieduma gadus, viņai ir ģimene, bērni, bet nāk atskārsme, ka gribētos kaut ko sasniegt garīgi. Esmu ievērojusi: ja cilvēks ir sācis lasīt garīgu literatūru, tas nozīmē, ka viņš jau meklē atbildi uz jautājumu – kas es esmu, ko es vēl varētu izdarīt. Otra sieviete vēlas sevi izzināt tāpēc, ka nerealizēta palikusi kāda svarīga dzīves joma, teiksim, darbs vai ģimene, un nomoka jautājums: kādēļ citiem šai ziņā veicas, bet man – nekā? Vēl kādai sievietei vēlme sevi izzināt izkristalizējas, kad dzīvē pienāk krīze, kad pašai nepatīk tas, kā viņa dzīvo, vai arī sieviete ir sapratusi, ka ilgs laiks pavadīts neauglīgās gaidās, melojot sev, ka gan jau viss būs labi. Reizēm paiet gadu desmiti, kamēr sieviete nolemj – pietiek! Daža no šīm cietējām turklāt paniski baidās kaut ko mainīt, jo šķiet, ka būs vēl sliktāk, kā tad es viena, kur es iešu? Kad sieviete precas un dzemdē bērnus, viņa daudz ko ziedo – skaistumu, jaunību, daudzas lietas, kas viņai tajā brīdī ir svarīgas, bet tad, kad viņai ir 30, 40 vai 50, vīrietis var pacelt cepuri, aiziet projām un nejūtas neko zaudējis. Attiecībās sieviete zaudējumu uztver ļoti sāpīgi. Viena cenšas ātrāk nodibināt jaunas attiecības, cita deklarē, ka visi vīrieši ir nelieši... Bet, ja mēs negribam kārtīgi apskatīt grābekli, uz kura kāpjam, tad ceļā gadīsies tādi paši, tikai vēl lielāki. 

Kāpēc tā  notiek – kādas kļūdas cilvēki pieļauj?
Tas ir ļoti vienkārša iemesla dēļ – cilvēki nemīl sarunāties, nav iecietīgi, nereti katrs dzird tikai to, ko grib dzirdēt, vai arī viens tikai runā un otram jāklausās. Bet partnerattiecībās jāprot atrast zelta vidusceļu un izspriest, kas ir svarīgākais, vai tā ir mana prioritāte vai mūsu kopīgā prioritāte. Ģimene – tā jau ir sistēma, ko mēs veidojam kopā. Bieži cilvēks dzīvo kopā ar otru, ar kuru nevar parunāt. Ļoti daudzām sievietēm ir mazi sunīši, kaķīši vai trusīši, ar kuriem viņas pastāvīgi pārspīlēti auklējas. Kāpēc? Sieviete varbūt grib runāt ar vīrieti par savām bēdām un problēmām, bet vīrietim jau bērnībā ir nodota pieredze, ka nevajag par tām runāt, nevajag neko par to jautāt, lai neuzplēstu rētu. Sanāk, ka šie divi cilvēki savās attiecībās iet nevis uz priekšu, bet atpakaļ, viņiem pazūd emocionālā, psiholoģiskā, garīgā saikne, kas ir ārkārtīgi svarīga pāros, bailes nostājas starp viņiem. Un tad mēs sameklējam draugu – sunīti, kurš mūs mīl bez nosacījumiem, nenosoda par kaut kādām izdarībām. Tā ir ērti izdzīvot savas ikdienas rūpes, ikdienas emocijas. 

Ir dzirdēti apgalvojumi, ka sieviete un vīrietis ir pārāk atšķirīgi, lai saprastos... 
Patiesībā viņiem nav sarežģīti sadzīvot, tikai jāiemācās. Protams, sieviete – tas ir kaut kas neizdibināms, tas ir liels noslēpums, sievietes pārsvarā ir emociju vadītas, vīrieši vairāk praktiski, lietišķi, analītiski. Šo atšķirību lieliski parāda kāds krievu psihoterapeita Andreja Kurpatova apcerējums. Kad sieviete iet pirkt saldējumu un jautā vīrietim, kādas šķirnes saldējumu atnest, viņš saka – vienalga. Un viņam tiešām ir vienalga. Kādu saldējumu sieviete nopērk, tādu viņš apēd un jūtas labi. Viss ir citādi, ja pēc saldējuma iet vīrietis un sieviete apgalvo, ka viņai vienalga, kādu saldējuma šķirni iegādāties. Viņš atnes persiku saldējumu, bet viņa nopūšas: „Vai tiešām tu neesi iedomājies, ka man garšo šokolādes saldējums?” Ja sieviete saka – vienalga, viņai noteikti nav vienalga – viņa varbūt grib, lai ar viņu kāds parunā, pārjautā vēl vairākas reizes, jo primāri sievieti vada emocijas. Viņa nevis atbild ļoti lietišķi un konkrēti, bet vispirms grib izdomāt un sajust – kāpēc viņš man to jautā... Sieviete šad tad ir netverama, tāpēc vīrieši saka – tā ir liela mīkla. 

Vai tomēr  nav tā, ka dzīve sievieti piespiež atteikties no savas netveramības, būt konkrētai un lietišķai, lai varētu tikt galā ar saviem pienākumiem gan darbā, gan mājās?
Jā, tā ir problēma. Sen vairs nav tā, ka sieviete ir tikai mājsaimniece un bērnu audzinātāja un vīrietis – pelnītājs, bet joprojām ir tādi pāri, kur sieva dara visus mājas darbus un pieņem, ka tā jābūt. Šķiet, sievietei nekad nav ienācis prātā, ka arī vīram ir rokas, kājas un arī viņš var paveikt tos darbus. Mēdz teikt, ka sieviete ir vājā dzimuma pārstāve. Viņu Andrejs Kurpatovs salīdzina ar persiku – tas ir skaists, smaržīgs, pūkains, mīksts, jebkurš tajā var kaut ko iemīcīt, paliks iedobe. Bet, ja viņu salauzīs, tā kļūs kā persika kauliņš – ciets, raupjš un ass. Ja sievietei dara pāri, viņa noteikti ir ārkārtīgi stipra. Ja sievietei ir krīze vai viņa izdzīvo pārejas posmu, nereti var redzēt, ka viņa atplaukst – pamostas viņas būtība un atklājas milzu spēks. Savukārt vīrietis ir kā persika kauliņš, kurā spaidot iedobes nepaliek, bet pārplēšot šo persika kauliņu, atsedzas mīksts, maigs, ievainojams kodoliņš. 

Ko jūs novēlētu sievietēm šajā jaunajā  gadā?
Noteikti – atrast un izprast savu patieso sievietes būtību. Rast iespēju paskatīties uz to no malas, uzzīmēt savas dzīves, attiecību un attieksmes „karti”, atrast tajā savu pašreizējo pozīciju un koordinātes, lai uzzīmētu taisnāko ceļu līdz saviem mērķiem, sapņu piepildījumam. Mēs katra esam unikāla, ar savu pieredzi, bet nekas nav zaudēts, visu var mainīt. Un ir vienalga, cik gadu jums ir – 19 vai 56. Jūsu pieredze ir unikāla, dalieties ar to, rodiet jaunus resursus un mainiet savu rīcības plānu jau šodien. Nevis pagātnē vai „citā dzīvē”, bet šodien, uz līdzenas vietas! Lai jums izdodas! 

Autore: Elīna Neilande

Profesionālās izaugsmes un meistarības skola ALTER EGO organizē izbraukuma seminārus – praktiskās nodarbības „Sievietes būtība”. Trīs dienas mācību, praktisku nodarbību un labas atpūtas viesu mājā “Ābelītes” (Ogres raj.). Tuvākās nodarbības š.g. februārī (17-19.02., 26-28.02) un martā (10-12.03.). Sīkāka informācija www.alterego.lv