Skaists dzīvesstāsts! Iemīlējos, kad man bija 12, bet puisim — 14 gadi

Svinīgajā ceremonijā ievēroju puisi, kas vēro mani. Centos izlikties, ka neredzu viņu, lai gan neuzkrītošu uzlūkoju viņu (vēlāk viņš apgalvoja, ka esot manījis arī manus acu skatus).
Pēc svinīgā es sēdēju ie skolas stadiona un gaidīju māsīcu, kura bija aizgājusi uz autobusu pretī savam draugam. Sēdēju un prātoju par redzēto puisi — nekādi no galvas neizkrita viņa dziļais un mīļais skatiens. Galvā grozījās visādas domas — varbūt viņš mani zina, bet es viņu nē, varbūt kādreiz pat esam runājuši?

Pēkšņi kāds aizvēra manas acis un teica: "Tu esi skaista." Tā bija kāda zēna balss!

Es nobijos un drebošu balsi viņam vaicāju: "Vai tu esi tas zēns, kas izlaidumā uz mani skatījās?" Viņa atbilde bija jā!

Pēkšņi kāds aizvēra manas acis un teica: "Tu esi skaista." Tā bija kāda zēna balss!

Viņš man apsēdās blakus un es vaicāju, kā viņu sauc. Jānis. Un viņš vaicāja pēc mana vārda. Lita. Tā mēs čalojām, līdz atnāca māsīca, brīnoties par manis atrasto kompanjonu. Tā mēs sēdējām četratā un gaidījām balli. 
Mēs ar Jāni nodejojām visu balli — tik viegli, tik lēni. Kad pasākums beidzās, devos mājup. Viņa skatiens bija mani apbūris, it kā viņš būtu burvis, kas manai sirdij pavēlējis, lai esmu viņam vienīgā...

Šogad 8.jūnijā apritēs 10 gadi, kopš esam kopā, un mūsu mīlestība ir radījusi meitiņu Esteri, kas mūsu dzīvēs ir ienesusi lielu laimi. Mēs esam laimīgākā ģimene uz pasaules!