Agresīvu suņu uzbrukumi kļūst par ikdienu
Aizvien biežāk cilvēkiem uzbruks agresīvi suņi, brīdina veterinārārsti. Latvija var pārvērsties par klaiņojošu un niknu suņu lielvalsti, bet ļaudīm nāksies slapstīties un bēgt, prognozē portāls www.kasjauns.lv.
Saimniekiem vairs nav līdzekļu, par ko uzturēt suņus, pašvaldībām nav naudas dzīvnieku patversmēm. Tāpēc tiek gaidīta niknu suņu uzbrukumu “lavīna”. Portāls mammam.lv/tetiem.lv vecākus aicina bērniem mācīt būt piesardzīgiem pret svešiem mājdzīvniekiem — arī pret tiem, kas vizuāli šķiet mīlīgi!
Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža
uzskata, ka šādu situāciju radījusi ekonomiskā dižķibele.
„Treknajos gados” cilvēki, kuri iegādājās nekustamos īpašumus — gan
mājas, gan zemi —, par „goda lietu” uzskatīja arī uzticīga, bet
pabaisa izskata suņa „nolīgšanu” par īpašuma sargu. Tagad, kad
cilvēki vairs nevar uzturēt savus īpašumus un viņu ienākumi strauji
sarūk, arī daudzu uzticamo sargu liktenis nav apskaužams. Labākajā
gadījumā suņi nokļūst dzīvnieku patversmēs, bet sliktākajā — kļūst
par klaidoņiem. Tā agrākie niknie mājas sargi tagad klīst pa ielām,
draudot viņiem uzklupt ne tikai uz klusa lauku ceļa, bet arī
pilsētas dzīvākajās vietās.
Agrākie niknie mājas sargi tagad klīst pa ielām, draudot viņiem uzklupt ne tikai uz klusa lauku ceļa, bet arī pilsētas dzīvākajās vietās.
Savukārt tiem, kuriem vēl ir kas sargājams un kuri „treknajos
gados” algoja vai nu dārgas apsardzes firmas vai arī īpaši
neuztraucās par garnadžu apciemojumu, nu iegādājas niknus sargus,
tā ieekonomējot līdzekļus par apsardzes ierīkošanu un cerot
pasargāt savu īpašumu ar mājdzīvnieka palīdzību.
„Arvien biežāk parādās ziņas par suņu uzbrukumiem cilvēkam. Krīzes
apstākļos izķert klaiņojošos dzīvniekus un, vēl jo vairāk, atrast
dzīvniekiem jaunus saimniekus kļūst arvien grūtāk, jo pašvaldību
ieņēmumi strauji sarūk. Valsts līdzekļus šīs problēmas risināšanai
neparedz, tādēļ vienīgā iespēja ir savlaicīga dzīvnieka īpašnieka
atbildības palielināšana.(..)
Suņu turēšanas tendencēs atgriežas deviņdesmitie gadi — agresīva
suņa turēšanu pārprasti asociē ar drošību. Ja dzīvnieka īpašnieks,
kura suņi ir nokoduši dzīvnieku un sakoduši cilvēku, uzskata, ka
„tā ažiotāža par lielu ir sacelta, jo cilvēkiem jau neuzbrūk.
Sakašķējās ar to suni”, sabiedrība ir apdraudēta,” rezumē
Viduža.
Par dzīvnieku agresivitātes pieaugumu liecina arī pašvaldības dati.
Piemēram, Bauskas novada Administratīvajā komisijā pēdējā laikā
lietas par suņu uzbrukumiem ir strauji pieaugušas. Valsts policijas
Bauskas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors
Armands Staļūns aicina suņu īpašniekus rūpīgi pieskatīt savus
četrkājainos mīluļus. Īpaša uzmanība dzīvnieku uzvedībai būtu
pievēršama pavasarī, uzsver Staļūns.
Ventspilī pagājušā mēnesī kāds pie veikala brīvi staigājošs suns
bez pavadas un uzpurņa dienas laikā sakoda trīs cilvēkus —
piecpadsmitgadīgu zēnu, veikala apsargu, kurš centās zēnu pasargāt
no suņa uzbrukuma, kā arī kādu garāmgājēju.
Pirms mēneša nepilngadīgu zēnu sakoda arī Jelgavas centrā —
Filozofu ielā pie Alunāna muzeja.
Pagājušajās brīvdienās kāds suns uzbruka un sakodis cilvēkus arī
Ogres dārzkopības biedrības Urgas teritorijā.
Avots: www.kasjauns.lv