Praktiski padomi, kā pavairot košumaugus

Kāda ir atšķirība starp mezglu un starpmezglu spraudeņiem?
Mezglu spraudenis ir nogriezts tā, ka griezums ir tieši zem mezgla, pie kura ir piestiprinātas lapas vai lapu kāti. Tā rīkojas tādēļ, ka augu augšanas hormoni sakoncentrējas mezglā un no tā veidojas saknes. Starpmezglu spraudeni nogriež tā, ka tā apakšējā griezuma vieta nav pie mezgla, bet atrodas nepilnus 6 cm virs tā. Šis attālums ir ļoti mainīgs apmēram puse no attāluma starp diviem mezgliem. Ja izveido mezglu spraudeni, tad mezglu (vai mezglu pāri, ja pie stumbra ir pretēji sakārtotas lapas) ievieto kompostā. Starpmezglu spraudenim komposta jāievieto tikai stumbrs. Ar mezglu spraudeņiem labi apsakņojas vairums vīteņaugu, krūmu un daži lakstaugi, piemēram, vijolītes. Citi krūmi, piemēram, budlejas, labāk apsakņojas ar starpmezglu spraudeņiem.

Kura diennakts laika vislabāk vākt spraudeņus?
Vislabāk zarus, no kuriem tiks gatavoti spraudeni, vākt agri no rīta, kad vēl nav paaugstinājusies gaisa temperatūra. Šajā laikā spraudeņos ir visvairāk mitruma. Ievākto materiālu ievietojiet tīrā polietilēna maisiņā un pievienojiet klāt piezīmes par augu. Vēlams spraudeņus izgatavot uzreiz pēc zara nogriešanas no auga, bet, ja nepieciešams, tos var novietot vēsā, noēnota viela un uzglabāt vienu vai divas stundas. Ja spraudeņus ievieto maisiņā, kurā ir daudz gaisa, ledusskapī tos var uzglabāt arī ilgāk, tomēr vislabāk spraudeņi apsakņosies, ja tiks sagatavoti un iestādīti nekavējoties.

Kā noteikt, no kuras auga daļas vislabāk veidot spraudeņus?
Vislabākos spraudeņus  var iegūt no audzelīgiem un veselīgiem augiem, kuri katru gadu veido daudzus jaunos dzinumus, Jāizvēlas spēcīgi un labi augoši dzinumi, tomēr, ja dzinumi ir augusi pārāk strauji, no tiem parasti iegūst sliktus spraudeņus, jo tiem ir dobs vidus, kas bieži sāk pūt. Ja vien iespējams, jāizvēlas neziedoši dzinumi. Neizmantojiet bojātus, slimus vai kaitēkļu apgrauztus dzinumus.

Vai spraudeņi jānorauj vai jānogriež no auga? Kas ir spraudenis „ar pēdiņu”?
Vienmēr jālieto ass nazis vai ļoti asas šķēres, lai no mātesauga nogrieztu spraudeņus, pat tad, ja jūs pēc tam tos apgriezīsiet. Ja jūs norausiet zaru, visticamāk, sabojāsiet gan augu, gan spraudeņus. Savukārt, ja nazis nebūs pietiekami ass, jūs, iespējams, saspiedīsiet zaru un nozīmīgus audus tā iekšienē. Nogrieziet vairāk materiāla, nekā jums nepieciešams. Spraudeņus gatavojiet tikai tad, kad varat tos tūdaļ ievietot kompostā.
Spraudeņi „ar pēdiņu” ir izņēmums. Tos gatavojot, dzinums uzmanīgi jāatrauj no mātesauga stumbra ar plānu mizas gabaliņu jeb „pēdiņu”, kas veido spraudeņa pamatni. Ja augi slikti apsakņojas, vienmēr der pamēģināt izmantot dažus spraudeņus „ar pēdiņu”, jo to dabiskie augšanas hormoni sakrājas ap šo mizas gabaliņu un ir lielākas izredzes, ka spraudeņi iesakņosies. Šo metodi var labi izmantot, piemēram, liepu pavairošanai. Turklāt spraudeņi „ar pēdiņu” ir mazāk pakļauti sēņu izraisītam slimībām.

Kāds ir piemērotākais komposts spraudeņu apsakņošanai?
Iespējams iegādāties jau sagatavotu, spraudeņiem piemērotu kompostu, vai arī varat to gatavot paši, sajaucot vienādās daļās sīki sasmalcinātas mizas un kūdru vai kokosa šķiedras, to spraudeņu apsakņošanai, kuri labāk veido saknes dienēta augsne, var pagatavot kompostu, kas sastāv no vienādām dalām kūdras (vai kokosa skaidu), smalki sasmalcinātu mizu un vidēji rupjas grants vai perlīta. Ja jūs šaubāties, vai spraudeņiem tiks nodrošināta laba drenāža, pievienojiet vēl granti vai kādu citu līdzīgu materiālu.

Kāpēc spraudeņi kļūst melni un sapūst pie pamatnes?
Vainojami ir nehigiēniski augšanas apstākļi un pārlieku liels mitrums. Spraudenis iet bojā dažādu sēņu un baktēriju dēj. Spraudeņus nedrīkst laistīt ar ūdeni, kas ir sastāvējies (ūdens mucā), jo tajā var būt organismi, kas rada šīs problēmas. No tām palīdz izvairīties spraudeņa pamatnes iegremdēšana hormonālajā apsakņošanās pūderī, kas satur fungiecīdus.

Cik daudz spraudeņu var ievietot vienā podā apsakņošanai?
Tas ir atkarīgs no poda un no spraudeņu lieluma. Vienmēr ir jāpārliecinās, vai spraudeņi sava starpā nesaskaras un nesaskarsies arī tad, kad sāks augt.

Kāpēc, gatavojot spraudeņus, jānogriež dažas lapas vai lapu daļas?
To dara divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šāds spraudenis būs stabilāks un mazāk šūposies. Spraudeņu izkustēšanās var ierosināt pūšanu. Otrkārt, un tas ir vēl svarīgāk, lapotnes samazināšana palīdz mazināt ūdens zudumu caur lapām. Spraudenī ir jāsaglabājas mitrumam, lai tas apsakņotos un augtu.

Ļoti ātri sapūst spraudeņi, kas ņemti no augiem ar pūkainām lapām. Kā no tā izvairīties?
Mitra vide, kas ir nepieciešama, lai vairums spraudeņu apsakņotos, traucē normāli augt daudzu sudrablapaino un pūkaino augu spraudeņiem. Šo augu spraudeņiem ir jānodrošina laba aerācija, katru dienu uz īsu brīdi noceļot pārsegu. Iespējams, ka šie spraudeņi labāk apsakņosies vēsā vietā, nevis siltumnīcā, jo tiem ir nepieciešama labāka gaisa cirkulācija un vēsāka un sausāka apkārtēja vide.


Avots:  P. Grīnvuda. Ko un kā pareizi darīt dārzā. R.: Zvaigzne ABC.