Mazais gāž no troņa lielo! Biežākās vecāku kļūdas, sagaidot ģimenē otru bērnu

Lai nākamo bērniņu ienākšana ģimenē būtu patiesi priecīgs notikums ne tikai vecākiem, bet arī jau esošajām atvasēm, der zināt tipiskās kļūdas, no kurām jāizvairās:

* Atņem bērnību vecākajam bērnam, liekot auklēt mazo brālīti vai māsiņu un kauninot, ja viņš vēlas izmēģināt mazulīša rotaļlietas, ratiņus u.c. mantas. Vienā dienā viņš tiek padarīts par LIELĀKO, VECĀKO, PIEAUGUŠĀKO UN ATBILDĪGĀKO. Tā tomēr bija vecāku izvēle – laist pasaulē vēl vienu bērnu, un viņiem pašiem arī ar šo bērnu ir jātiek galā. Jāaiztaupa arī šādas frāzes: „Tā taču mazo bērnu grāmatiņa, atdod māsai!” „Kas tu bēbītis esi, vai? Beidz!”. Jo, piedzimstot nākamajam mazulim, pirmais nudien pēkšņi nekļūst par pieaugušo.

* Sasola, ka nu tev būs māsiņa vai brālītis, ar ko kopā spēlēties. Tie taču ir meli! Kad bērniņš tikko piedzims, no viņa nekāds lielais spēļu biedrs nesanāks – tas būs mazs cilvēciņš, kurš jāaprūpē. 

Bērna apziņā ir jāmēģina radīt pēc iespējas precīzāku tēlu par gaidāmo mazuli – cik tieši viņš būs liels, ka nepratīs ne staigāt, ne runāt, ka viņš mammītei daudz būs jātur klēpī utt.

 Pretējā gadījumā, ieraugot sīko, nevarīgo kunkuli gaidītā futbola biedra vietā bērns var apvainoties gan uz vecākiem, gan uz mazo cilvēciņu.

* Māmiņa visas savas rūpes un uzmanību velta tikai jaundzimušajam. Rūpīgi ir jāpadomā par to, kā uzmanību sadalīt, lai vecākais bērns tik tiešām nejustos nostumts otrajā plānā. Piemēram, kad māmiņa ar zīdainīti atgriežas no slimnīcas, mazulītis uz brīdi ir jāiedod paauklēt, piemēram, tētim, lai varētu veltīt nedalītu uzmanību vecākajam bērnam – samīļot, sabučot un uzklausīt, kā šīs dienas viņam ir klājies. Tāpat ik dienu māmiņai ir jāatrod laiks, ko pavadīt kopā tikai ar vecāko bērnu – kaut vai dažas minūtes zīdainīša diendusiņas laikā. Kopā paspēlējieties, papļāpājiet, pasapņojiet par to laiku, kad mazulis beidzot izaugs un varēs sastādīt vecākajam kompāniju spēlēs vai pastaigās.

* Līdz ar jaundzimušā ienākšanu ģimenē, vecākais bērns uzsāk bērnudārznieka gaitas. Jebkuras pārmaiņas – atradināšanu no autiņbiksītēm un pudelītes, pieradināšanu gulēt atsevišķā istabā, uzsākt dārziņa apmeklēšanu u.c. – labāk plānot līdz jaunākā bērna piedzimšanai vai vairākus mēnešus pēc tam. Pretējā gadījumā vecākais jutīsies tā, it kā visas mīļās lietas atņēmis tieši jaunākais, un bērnudārzā jutīsies kā padzīts no mājām. Bērnam ārkārtīgi svarīgs ir taustes kontakts – pieskārieni, apskāvieni un bučas palīdzēs viņam noticēt tam, ka viņš joprojām ir tev dārgs.

* Bērns nesaņem visas atbildes uz saviem jautājumiem par gaidāmo māsiņu/brālīti. Lai arī cik sarežģītu jautājumu mazais iedomātos uzdot, vecākiem ir jāmēģina bērnam saprotamā valodā sniegt uz to atbildi. Piemēram, bērns iedomājas apjautāties, kā māsiņa/brālītis iekļuva vēderā. Vecākiem varbūt šķiet, ka viņš ir pārāk mazs, lai stāstītu patiesību, tāpēc cenšas no jautājuma izvairīties vai vēl trakāk – sameloties. Tā noteikti nedrīkst darīt! Meklējiet atbildei tādus vārdus un jēdzienus, kas ir saprotami un atbilstoši bērna vecumam. Noteikti stāstiet par gaidāmo bērniņu un to, kā mainīsies ikdiena pēc viņa piedzimšanas. Piemēram, kopīgi iekārtojiet mazulītim paredzēto stūrīti, stāstiet, kāpēc viņš kādu laiciņu gulēs mammas un tēta istabā, lai bērnā nerodas sajūta, ka mazais tiks mīlēts vairāk.

IZLASI ARĪ:  Kā bērnu sagatavot ģimenes pieaugumam

Autores: Liene Ceriņa, dūla un topošā vecmāte; Justīne Fridrihsone, Mammamuntetiem.lv