Vai esmu slikta sieva?
„Tagad es, lūk, esmu slikta, visu es daru nepareizi. Bērns izlutināts — es vainīga. Naudas nav — arī es pie vainas. Tā vien gribas paņemt mazo un aiziet!” mammam.lv/tetiem.lv foruma slepenajās sarunās par savu vīru raksta kāda mamma, kas šobrīd gaida otru mazulīti.
Iesaisties diskusijā — vai arī tu grūtniecības
laikā juties līdzīgi? Kā tu risini ģimenes nesaskaņas? Tava
pieredze var būt kā atbalsts.
Diskusija Vai tiešām vēl rozā
brilles?
„Šodien jutos tik slikti – sastrīdējos ar vīru, un nav jau
šī pirmā reize. Gaidām otro mazulīti, bet asaras birst kā
trakas — mans vīrs tikai pasmejas
par to un pasaka, lai paraudu vēl vairāk.
Vai tas ir normāli? Agrāk bija tik labi —
palutināja mani, un nebija nekādu pārmetumu. Tagad es, lūk,
esmu slikta, visu es daru nepareizi. Bērns izlutināts
— es vainīga. Naudas nav
— arī es pie vainas. Tā vien gribas paņemt
mazo un aiziet!
Nekad neesmu raudājusi dēļ vīrieša, bet tagad ciešu katru dienu,
esmu lielā depresijā. Un galvenais, ka es savā vīrā neredzu nekā
slikta, man nav viņam ko pārmest, jo viņš ir perfekts. Bet es esmu
slikta! Ko man darīt?”
Tās sievietes, kas jau ir māmiņas, teic, ka pie vainas lielās
hormonu svārstības, kas sievietē ir grūtniecības laikā. Tā kā
vīrietis nekad neko tādu nav piedzīvojis un nepiedzīvos, viņam nav
saprotama sievas raudāšanas lēkmes. Tai pat laikā citas norāda, ka
vīrietis jebkurā gadījumā nedrīkst šādi izturēties, sak, papinkšķi
vēl mazliet, paliks labāk.
Ak, hormoni vainīgi? Visam, mēs sievietes, atradīsim izskaidrojumu, lai tikai vīrieti pasaudzētu, viņš tak’ nav vainīgs, mazais nabadziņš.
IETEIKUMI NO DISKUSIJAS
* Domāju, ka tev hormoni dara savu, tāpēc arī liekas, ka vīrs
slikti izturas. Man tā bija, kad gaidīju mazo; tādās reizēs braucu
pie mammas vai vecmammas pašūmēties, padzīvoju tur pāris dienas un
vīrs jau bija klāt, lūgdamies, lai tak’ braucu mājās! Man šķiet, ka
vajag atpūsties drusku vienam no otra, no ikdienas, no rutīnas.
Vīriešiem grūti saprast mūsu garastāvokļa maiņas, pat neiespējami,
jo viņi ir pilnīgi savādāki. Tāpēc mēģini runāt ar vīru, stāstīt,
kā tu jūties.
* Nu, nu, kas tā par attieksmi: paraudi vairāk... Vai tā var
pateikt mīlošs vīrietis? Cūka viņš ir. Ak, hormoni vainīgi? Visam,
mēs sievietes, atradīsim izskaidrojumu, lai tikai vīrieti
pasaudzētu, viņš tak’ nav vainīgs, mazais nabadziņš.
* Ar emocionālo vardarbību viss tikai sākas. Pazemošana, pārākuma
izrādīšana, tavas bezpalīdzības izmantošana...
* Ne jau visi veči ir neglābjami psihopāti. Ne jau visas sievietes
ir lupatas... Kā saka, katrs spriež pēc sevis. Atceros sevi, kad
gaidīju mazo — es biju pavisam cits cilvēks.
Varēju raudāt vienā raudāšanā, likās, ka viss ir slikti, neviens
mani nesaprot, bet, kad mazais piedzima, jutos atkal jauna skaista.
Tāpēc arī es saku, ka hormoni dara savu...
LAI PIEDALĪTOS
DISKUSIJĀ,