Ko bērni iemācās no vecāku attieksmes jeb Vecmāmiņas padomi bērnu audzināšanā
Savās atziņās par bērna attīstību dalās trīs bērnu māmiņa un trīs mazbērnu vecmāmiņa, kas visu mūžu veltījusi darbam pirmsskolas izglītībā, — Anita Šaicāne.
Ļoti daudz kas atkarīgs no pirmsskolas vecuma bērna pašapziņas
un pašvērtējuma. Ļoti nozīmīgs ir arī māmiņas vērtējums par
savu bērnu, kā arī psiholoģiskais klimats ģimenē.
Pat vienā ģimenē nebūs divu vienādu personību. Jau piecu gadu
vecumā blakus iedzimtajām iezīmēm un īpatnībām ārējās ietekmes dēļ
veidojas arvien jaunas. Vecāki ir tie, no kā atkarīga gan bērna
iedzimtība, gan vide, kurā bērns attīstās. Emocionālais klimats
ģimenē var būt gan silts, maigs, attīstību veicinošs, gan auksts,
skarbs un noniecinošs.
Bieži vien cilvēki automātiski cenšas audzināt savus bērnus tāpat,
kā audzināti viņi paši. Visiem bērniem ir vajadzīgi zināmi
aizliegumi, lai pasargātu viņus no ļaunuma, veicinātu sabiedriska
rakstura veidošanos un apliecinātu viņiem, ka vecāki par viņiem
rūpējas. Tomēr pārāk stingra aizliegumu sistēma, tieši tāpat kā
visatļautība, kavē prieka un radošās izpausmes veidošanos.
Bērnos nepieciešams audzināt patstāvību, pacietību grūtās
situācijā. Padoms pieaugušiem: necensties uzspiest savu gribu,
netēlot autoritāti un — galvenais — nepazemot bērnu, bet savu gribu
izteikt pamatoti — bērnam jāsaprot, ka vecāku griba jāpilda...
Pārāk stingra aizliegumu sistēma kavē prieka un radošās izpausmes veidošanos, tieši tāpat kā visatļautība.
Ir ļoti svarīgi, lai bērns nezaudētu ticību saviem spēkiem.
Personības attīstība, veiksmīga saskarsme un darbība ir stipri
atkarīga no cilvēka pašnovērtējuma un pašapziņas. Viens no
vissvarīgākajiem bērna normālas attīstības priekšnoteikumiem ir būt
mīlētam un justies mīlētam. Kā ar visvienkāršākajiem paņēmieniem
ikdienā pierādīt savu mīlestību, apmierināt bērna emocionālās
vajadzības? Tas var būt acu kontakts, roku kontakts, nedalītas
uzmanības pievēršana.
Gribu padalīties ar kāda man nezināma autora domām, kas
ļoti labi raksturo to, ko bērni iemācās no saviem
vecākiem:
Ja bērni dzīvo kritikā — mācās nosodīt.
Ja bērni dzīvo naidīgumā — mācās cīnīties.
Ja bērni dzīvo bailēs — mācās bažīties.
Ja bērni dzīvo žēlastībā — mācās žēlot sevi.
Ja bērni dzīvo izsmieklā — mācās biklumu.
Ja bērni dzīvo greizsirdībā — mācās skaudību.
Ja bērni dzīvo kaunā — mācās vainas apziņu.
Ja bērni dzīvo iecietībā — mācās pacietību.
Ja bērni dzīvo atbalstīšanā — mācās uzticību.
Ja bērni dzīvo uzslavā — mācās cieņu.
Ja bērni dzīvo atzīšanā — mācās pašcieņu.
Ja bērni dzīvo labvēlībā — mācās atrast mīlestību pasaulē.
Ja bērni dzīvo piekrišanā — mācās mērķtiecību.
Ja bērni dzīvo līdzdalībā — mācās augstsirdību.
Ja bērni dzīvo godīgumā un atklātībā — mācās patiesību un
taisnīgumu.
Ja bērni dzīvo drošībā — mācās uzticēties sev un saviem
tuvākajiem.
Ja bērni dzīvo draudzīgumā — mācās, ka pasaulē ir labi dzīvot.
Ja bērni dzīvo rāmumā — mācās dvēseles mieru.
Iesūtījusi Anita
Šaicāne, mammām.lv reģistrētā vecmāmiņa