Bērniem ar astmu bīstamāki suņi, nevis kaķi

Piedalās 380 bērni
Pētījumā, ko vadīja Vankūveras vispārēja tipa slimnīcas ārsts Kriss Karlstens, tika novēroti 380 bērni ar paaugstinātu astmas saslimšanas risku, jo vismaz viens viņu pirmās pakāpes radinieks (vecāki, brāļi un māsas) slimo ar astmu vai vairākiem no tiem ir kāda alerģija (ekzēma, siena drudzis u.c.). Bērnu mātes piekrita piedalīties pētījumā jau grūtniecības laikā. Zinātnieki mērīja alergēnu – kaķu, suņu un putekļu ērcīšu – daudzumu bērnu mājās periodiski: kopš pirmā viņu dzīves gada līdz 7 gadu vecumam.

Karlstena komanda atklāja, ka bērna pakļaušana augstākam suņu alergēna līmenim (vismaz 2 mikrogrami gramā mājas putekļu) saistīta ar to, ka 7 gadu vecumā bērnam ir gandrīz trīs reizes lielāks risks saslimt ar astmu nekā tiem bērniem, kas bijuši pakļauti mazākai suņu alergēna ietekmei.

Izvēle starp suni un kaķi bērna astmas dēļ – bet varbūt jāieklausās mātes balsī?

Turpretī neparādījās nekāds sakars starp kaķu alergēnu un bērnu astmas risku, tāpat arī putekļu ērcīšu gadījumā. Šie rezultāti ir publicēti medicīnas žurnālā Pediatric Allergy and Immunology.

Endotoksīns vainīgs?
Īstas skaidrības, kāpēc tieši suņu alergēns varētu veicināt bērnu astmas risku, nav. Zinātnieki pieņem, ka viens no noteicošajiem faktoriem varētu būt endotoksīns – viela, ko izdala baktērijas, kas saistītas ar iekaisuma veidošanos elpošanas ceļos.

Karlstens noskaidroja, ka bērniem, kas bija pakļauti suņu alergēnam mājās, nebija parastās alerģijas pret suņiem kā tādiem, šajā gadījumā viņu imūnā sistēma darbojās normāli. Tāpēc vienīgais, ko suņos var „vainot” – viņu endotoksīna līmenis. „Suņiem ir raksturīgs liels endotoksīna daudzums, jo viņi ir suņi,” skaidro zinātnieks. „Turpretī kaķiem tas ir krietni mazāk”.

Vai ģimenēm ar astmu vai alerģijām slimību vēsturē vajadzētu labāk izvēlēties kaķi, nevis suni, vai vispār atteikties no pūkainajiem mājas mīluļiem? „Šis pētījums to neapgalvo,” uzsver Karlstens. „Un vispār - nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu rekomendāciju neturēt mājas mīluļus”. Pašlaik zinātnieks iesaka vecākiem izlemt jautājumu par mājas mīluli, vairāk pamatojoties uz to, vai un kādu mīluli ģimene vēlas un var turēt, nevis uz šo teorētiski iespējamo ietekmi uz astmu.

Avots: www.zveriem.lv