Paterni — cilvēku spēles, kas atkārtojas
Paterns — uzvedības, rīcības vai uzvedības veida sistemātiska atkārtošana. Šablons. Stereotips. Sabiedrību var apskatīt kā vienotu sistēmu. Jebkura cilvēku grupa ir kā sistēma — ģimene, darba kolektīvs, valsts, utt. Šo dažādo sistēmu locekļi ir kā vienas ķēdes posmi — saistīti viens ar otru. Starp tiem eksistē dažādas attiecības, ierastas darbības, kurus tie dažkārt nespēj paši mainīt, jo darbības notiek automātiski — tās ir grūti mainīt apzināti.
Salīdzinājumam var minēt pulksteņa mehānismu – visi zobratiņi ir
cieši saistīti savā starpā. Ja kāds zobratiņš mainītu savu kustības
virzienu — tas ietekmētu visu pulksteņa mehānismu. Viss ietekmē
visu... Sabiedrībā, tāpat kā pulkstenī parasti ir stingri noteikta
struktūra un likumi, lai tā darbotos kā pilnvērtīgs mehānisms.
Kaut arī cilvēks nav pulkstenis, tas parasti rīkojas pēc stingri
noteiktiem ieradumiem — paterniem.
Var teikt, ka cilvēki paternus izspēlē kā spēles. Visa dzīve ir kā
spēle. Dažiem aizraujoša spēle, kad cilvēks pa īstam izjūt dzīves
spēles un uzvaras garšu, dažiem apnicīga nodarbe, kurai gribas
mainīt noteikumus, bet tas ne vienmēr izdodas. Ko darīt, lai
izjauktu šīs spēles — paternus? Ikviens var iemācīties analizēt
savu un citu cilvēku rīcību. Parasti jau vieglāk ir citu rīcību
analizēt :)
Sabiedrībā, tāpat kā pulkstenī parasti ir stingri noteikta struktūra un likumi, lai tā darbotos kā pilnvērtīgs mehānisms.
Runājot par paterniem, jārunā arī par enkuriem — stimuliem, kad
kāds cilvēks, darbība, priekšmets, vieta utt. izsauc noteiktu
automātisku reakciju. Piemēram, daudzus no mums pārņem pacilājoša
mīļuma sajūta, kad redzam mazuli. Vai arī ir grūti apvaldīt
automātisku nepatikas izrādīšanu, kad sastopam sev nesimpātisku
cilvēku. Tādās reizēs cilvēki kļūst it kā par zobratiņiem stingri
noteiktā pulksteņa mehānismā.
Paterni pēc būtības atvieglo un organizē jebkuras grupas darbību,
ievieš zināmu kārtību. Tas ir noderīgi gan sistēmai kopumā, gan
katram tās elementam atsevišķi. Bet paterni var būt arī ar
negatīvām sekām. Piemēram — vīrs vienmēr paceļ balsi, ja sieva ko
aizrāda par kārtību mājās, sieva kļūst nervoza un ne par ko sabar
bērnu... Un šāda situācija atkārtojas no reizes uz reizi.
Paternu piemēri:
• Personīgais paterns — cilvēks katru savu frāzi pavada ar
kādu raksturīgu kustību, žestu.
• Kulturālais paterns — cieša apskaušanās ar jebkuru cilvēku
tikšanās sākumā.
• Pāra paterns — partneris atplaukst smaidā, izdzirdot otra
cilvēka balsi. Vai arī kādas automātiskas reakcijas sievai, kad
vīrs pārradies iereibis.
• Grupas paterns — labvēlīga (vai aizdomīgi piesardzīga)
attieksme pret jaunu darba kolektīva locekli.
Ir ļoti būtiski, izmainot paternus — savas rīcības modeļus,
paskatīties, kā tas izmainīs citu sistēmas dalībnieku dzīvi, arī
mūsu attiecības ar citiem sabiedrības locekļiem. Tas ir jautājums
par ekoloģiju. Ja savu uzvedību maina viens ģimenes loceklis —tas
ietekmēs arī citus šajā ģimenē. Šo jautājumu var apskatīt arī no
citas puses — visvieglāk citu cilvēku rīcību ir izmainīt mainot
savu rīcību... Šajā vietā lietderīgi atcerēties NLP
(neirolingvistiskās programmēšanas) pamatpieņēmumu: ”Mūsu
saskarsmes būtība slēpjas tajā reakcijā, kādu tā izraisa”.
Ir ļoti būtiski, izmainot paternus – savas rīcības modeļus, paskatīties, kā tas izmainīs citu sistēmas dalībnieku dzīvi, arī mūsu attiecības ar citiem sabiedrības locekļiem.
Būtisks ir jautājums par grupu paterna izraisītājiem.
Interesanti ir papētīt, kādas darbības veic un kādus vārdus saka
cilvēki, kad tiek iedarbināts grupas paterns. Piemēram, ģimenē, kad
jāplāno kādi svarīgi darbi. Tēvs sarauc uzacis, māte, nervozi sāk
staigāt šurpu turpu, dēls pusaudzis uzspēlētā apātijā laiski sēž.
Ierasta shēma, kuras rezultātā parasti notiek strīds.
Palaidējmehānisms — trigers, kas izraisa skandālu ir tēva sarauktās
uzacis. To izprotot, atliek novērst šo darbību un šis paterns tiks
izjaukts. Vēl var mātei palūgt apsēsties un kaut ko mierīgi darīt,
vai arī dēlam sākt rīkoties savādāk līdzīgā situācijā.
Cilvēki, kas izteikti demonstrē šablonisku uzvedību ir ļoti viegli
vadāmi. Viņi ir samazinājuši savu rīcības iespēju izvēli. Cilvēki,
kas dzīvo šablonos bieži saka - „katru reizi”, vienmēr” , „nekad”,
„pastāvīgi”. Tas ir labs signāls tam, ka ar šo ir vērts pastrādāt —
iemācīt cilvēku izmainīt savu rīcību.
Cilvēki bieži mērķtiecīgi veido savu uzvedību šablonisku —
automātisku. Tas atbrīvo smadzenes domāšanai par citām svarīgām
dzīves darbībām. Ir ērti, ja nav jādomā par to, kā liekam soļus
ejot, vai arī par to, kā stāvam auditorijas priekšā vai vadām
automobili — tas notiek automātiski. Tas ir izdevīgi. Ikdienas
sīkumos. Sarežģījumi var rasties, kad šī tendence - visu padarīt
automātisku, tiek pielāgota lielākām dzīves kategorijām. Tad
veidojas ar enkuriem nostiprinātas reakcijas, kuras cilvēks vairs
nekontrolē. Paterni it kā sāk mums diktēt savus noteikumus. — un
sākas vieni un tie paši negatīvas uzvedības veidi līdzīgās
situācijās. Vai arī veiksmes un pozitīvas rīcības.
Ko darīt, ja savā dzīvē pamanām nevēlamus
šablonus?
• Pētīt, apkopot informāciju — tas nākotnē var noderēt jaunu
uzvedības modeļu veidošanā.
• Ja pamanām šablonu otrā cilvēkā — varam paredzēt viņa
turpmāko rīcību.
• Iepazīstot jaunu cilvēku, der papētīt viņa šablonus — tas
dos visai patiesu informāciju par viņa patieso būtību. Īpaši
noderīgs ir prasme ieklausīties viņa runā, stāstījuma, par sevi,
par savu pagātni, saviem uzskatiem, vērtībām.
Reiz ģeologs saka čukčam:
- Spēlēsi spēli. Es tev uzdošu mīklu, tu minēsi. Ja atminēsi — es
tev došu 100 rubļus, ja ne- tu man maksāsi 100 rubļus.
- Labi!
- Mini manu mīklu! Viena no viņām ir iekšpusē sārti rozā, bet no
ārpuses melna un spīdīga. Kas tas ir?
- Roņu mātīte.
- Nē, tā ir viena galoša. Maksā ragā! Spēlēsim tālāk?
- Spēlēsim!
- Otra no viņām ir iekšpusē sārti rozā, bet no ārpuses melna un
spīdīga. Kas tas ir?
- Alņu mātīte.
- Nē, tā ir otra galoša. Maksā ragā! Spēlēsim tālāk?
Atkal 100 rubļu ģeologam…
Nakts uz rīta pusi. Sēž ģeologs un čukča.
- Čukča, 1649 reizi es tev jautāju…
Dzīve ir spēle. Dažādu spēļu kopums. Jo dažādākas spēles, jo labāk.
Mēs varam noteikt ne tikai šo spēļu saturu, bet arī noteikumus,
formu. Varam paši veidot dažādus šablonus, veidot dzīves spēli pēc
saviem spēles noteikumiem, atkarībā no saviem mērķiem. Ja paši to
nedarīsim, citi to darīs mūsu vietā.
Kā noteikt paterna, šabloniskas uzvedības esamību? To dažkārt ir
grūti izdarīt situācijās un notikumos iekšā esot — attiecībās,
sanāksmēs utt. No malas labāk redzams — izmantojiet savu prasmi
paskatīties uz attiecībām vai spēli no malas — disociēti, no III
pozīcijas. Ir sarežģīti atrisināt problēmu paliekot sistēmā,
paliekot vecajos uzvedības šablonos, saglabājot iepriekšējo
domāšanu.
Paternu saraušana
Lai labāk izprastu savus un citu paternus, lieti noder prasme
noteikt pozitīvos nolūkus. „Katra cilvēka rīcības pamatā ir kāds
pozitīvs nolūks. Jebkura uzvedība ir labākā varianta izvēle no
pašreizējā brīdī esošajiem” — NLP pamatpieņēmumi.
Izmantojot prasmi ātri pamanīt pozitīvos nolūkus, varam ātri un
ekoloģiski saraut šablonus:
• Kāpēc tu atkal nokavēji? — Priecājos, ka pamanīji manu
neesamību.
• Tu neko neizdari līdz galam. — Patīkami, ka tu rūpējies par
manām lietām.
Pavisam vienkāršs veids, kā saraut paternu ir jautājumu uzdošana,
lai noskaidrotu patieso nolūku. Šos jautājumus nereti ir lietderīgi
uzdot arī pašam sev, lai izprastu savus paternus:
• Kāpēc es/viņš to dara?
• Kāds ir mans/viņa mērķis?
• Ko es/ viņš no tā iegūst?
• Kāds ir mērķis šai darbībai?
Šie jautājumi ir noderīgi, lai sarautu otra cilvēka šablonu un
aizdomātos par savas rīcības motīviem. Bet esiet gatavi, ka tie var
būt nepatīkami, izsaukt dusmas utt.
Saraut šablonu – nozīmē izprast aizvainotā cilvēka patiesos nolūkus (iespējams, viņš vienkārši vēlas justies pamanīts un novērtēts un tad, kad jūs taisnojaties, jūs netieši izrādiet viņam uzmanību un rūpes).
Viens no izplatītiem šablonu veidiem ir apvainošanās. Kāds jau
kuro reizi uz jums apvainojas. Situācijas mēdz būt līdzīgas. Jūsu
reakcija vainas sajūta, taisnošanās, bieži īsti nesaprotot par ko…
Saraut šablonu — nozīmē izprast aizvainotā cilvēka patiesos nolūkus
(iespējams, viņš vienkārši vēlas justies pamanīts un novērtēts un
tad, kad jūs taisnojaties, jūs netieši izrādiet viņam uzmanību un
rūpes). Lai sarautu šablonu, ir jāsāk uz apvainošanos reaģēt
savādāk, piemēram, nekādi neizrādīt, ka jūtaties vainīgs, vienkārši
risiniet sarunu it kā nekas nebūtu noticis. Vienlaikus, der padomāt
(sevišķi, ja tas ir tuvs cilvēks), kā uzmanību un mīlestību viņam
var dot savādāk.
Ja mēs turpināsim rīkoties tā, kā vienmēr esam rīkojušies, tad no
apkārtējā pasaules saņemsim tādu reakciju, kādu vienmēr esam
saņēmuši. Vieglākais veids, kā likt pasaulei mainīties — izmainīt
savu rīcību…
"Laimes noslēpums slēpjas spējā iziet no sava ES apļa."
Hēgelis
Autore: Indra Melbārde, Personības
pilnveidošanas centra direktore, personīgās meistarības trenere
Fragments no izdevniecības Zvaigzne ABC izdotās grāmatas
Es vienmēr zinu ko vēlos. Neirolingvistiskā
programmēšana
www.nlpcentrs.lv