Gulēt kopā vai katram savā gultā un zem savas segas?

No sociālā un vēsturiskā viedokļa raugoties, šķiet pareizi, ja laulātie vai mīļotie guļ vienā gultā, taču realitātē, izrādās, ne visi labprāt guļ zem vienas segas vai pat vienā gultā.

Gulēšana zem atsevišķām segām, atsevišķās gultās vai pat atsevišķās istabās nemaz nav tik reta parādība. Sāksim ar to, ka nav pareizi vai nepareizi, un nekādā gadījumā ar šo rakstu nevēlamies reorganizēt pāra ierasto dzīves ritmu un ieradumus, jo tikai konkrētie divi cilvēki vislabāk zina, kas viņiem ir labi.

Iemīlēšanās posmā “salīpam”

“Mēs bijām iemīlējušies – gulējām zem vienas segas tik cieši, cieši. Pagāja pusotrs mēnesis, kad draugs ierosināja nopirkt lielāku segu. Nopirkām, taču arvien retāk gulējām piespiedušies, sākām gultā attālināties, līdz tas kļuva par bezdibeni. Vēl pēc diviem mēnešiem viņš ierosināja gulēt zem divām dažādām segām. Jutos atstumta, taču pēc laika sāku par to runā. Izrādās – viņš vienkārši tā labāk varot izgulēties. Es pieņēmu pārmaiņas, jo arī man gulēt zem dažādām segām ir ērti, taču ik pa brīdim pietrūkst tieši mīļuma,” stāsta Kristīne.

Iemīlēšanās posmā ir vēlēšanās instinktīvi saplūst ar mīļoto, jo strādā bioķīmija, taču laika gaitā individuālās ego robežas atjaunojas. Ikvienam ir sava komforta zona, kas nepieciešama, lai justos harmoniski. Ja saproti, ka kopā ar mīļoto zem vienas segas nespēj labi izgulēties, jāriskē un jāsāk par to runāt. Jāņem vērā, ka otra pusīte to var ļoti sāpīgi uztvert – kā psiholoģisku atgrūšanu, jo šķiet, ka otrs vēlas norobežoties. Vai nu otra pusīte to pieņems, vai arī attiecības var sākt dramatiski pasliktināties. Ja otra cilvēka iebildumi, sūdzības parādās pirmā kopdzīves gada laikā pēc pirmās jūsmas un iemīlēšanās perioda, būtu jācenšas uztvert to ar sapratni.

Ja iemīlēšanās periodā vīrietis negrib gulēt zem kopējas segas?

Diez vai tas uzreiz par kaut ko liecina, bet jāpadomā, vai iemīlēšanās tiešām ir abpusēja, jo šajā periodā tik tiešām ir dabiska vēlēšanās saplūst kopā. Varbūt, ka vienam jau beigusies iemīlēšanās fāze un viņš adaptējies mierīgākai dzīvei, bet otram rozā briļļu periods vēl turpinās. Drīzāk te būtu jāuzdod pretjautājums – vai viņš negrib gulēt zem vienas segas jau pirmajā naktī vai pēc trim mēnešiem?

Interesanti, ka cilvēkiem, kuri ilgstoši (vismaz vienu gadu) dzīvojuši vieni, ir daudz lielākas prasības pēc neatkarības, vienatnes un arī pēc lielākas telpas gultā, lai justos komfortabli. Šādiem cilvēkiem ir grūtāk pielāgoties.

Vai iemesls tiešām ir īstais?

Ja laulātie, piemēram, dzīvojuši kopā piecpadsmit gadu un pēkšņi vairs nevēlas gulēt vienā gultā vai sākušies iebildumi, jāskatās konktekstā. Iespējami vairāki iemesli, kas var traucēt gulēt kopā.

• Kad otrs krāc. Tas ir ļoti nopietns iemesls otra cilvēka vēlmei neatrasties ar tevi pat vienā telpā, jo neizgulēšanās ir garantēta. “Mēs ar vīru dzīvojam kopā jau desmit gadu, bet ik pa laikam eju gulēt uz mājas pirmo stāvu, lai izgulētos,” stāsta Maija. Protams, ir cilvēki, kas pierod, taču būtu vēlams laikus doties uz konsultāciju pie ārsta, jo mūsdienās ir iespēja novērst krākšanu. Jāatceras, ka tā ne vien traucē otram, bet arī nodara ļaunumu pašam krācējam, jo viņa smadzenes cieš no skābekļa bada.
• Viņš naktī ir kustīgs un aktīvs, turklāt murgo. Tas var būt saistīts ar pēkšņu darba maiņu, nepatikšanām darbā vai stresu. Ir cilvēki, kuriem aktīvie sapņi un šāda uzvedība naktīs vērojama bieži. “Kādā naktī pamodos no tā, ka mans vīrs sagrābis manu galvu rokās un ar kāju gatavojas pa to spert. Ātri vien izrāvu viņu no sapņiem. Vīrs pamodās un paziņoja, ka spēlējis futbolu,” smejoties stāsta Madara.
• Kad ģimenē ienāk bērns. Ir ģimenes, kur lēmums negulēt kopā tiek pieņemts diezgan spontāni – viņi kādu laiku guļ kopā, kādu laiku atsevišķi. Piemēram, viens darbojas ar datoru līdz vēlam vakaram, un, lai nepamodinātu sievu vai vīru, uzklāj gultu citā istabā. “Gulēšana vai drīzāk negulēšana kopā mainījās, kad piedzima dēls. Tā kā viņš slikti gulēja un naktīs modās pat piecas reizes, abi ar vīru ieplānojām dežūras. Vienu nakti es gāju uz dēla istabu gulēt, otru nakti – viņš. Tādējādi ļāvām viens otram izgulēties. Pēc diviem gadiem dzīve atgriezās ierastajās sliedēs,” norāda Dina.
• Katram vajag savu klimatu. Prasības pēc savas komforta zonas (noteikta temperatūra, svaigs gaiss) var būt ļoti individuālas. Šādi ieradumi var veidoties bērnībā, bet var parādīties arī dzīves laikā. “Manam draugam ļoti patīk gulēt pie atvērta loga pat siltā ziemā, bet man regulāri sala. Vairs nebija svarīgi, cik ļoti viens otru mīlam, ar laiku šis “sīkums” radīja tādu spriedzi, ka pārcēlos nakšņot uz citu istabu. Šobrīd situāciju abi esam pieņēmuši un sen apraduši, bet bija laiks, kad gandrīz izšķīrāmies šī mazā iemesla dēļ.”
• Varbūt tev ir trausls miegs. Cilvēki ir tik dažādi! Vienam var virs galvas atrasties diskotēkas zāle, kurā skan skaļa mūzika, bet viņš gulēs nepamostoties, kamēr cits pamodīsies no tā, ka sega ir pavilkta mazliet pa labi. Ja pēc dabas esi jūtīga un trauksmaina, neizgulēšanās iemesls, iespējams, atrasts, pat ja neviens tev blakus nekrāc un nedīdās kā uzvilkts vilciņš.

“Vienīgās naktis, kad es izguļos, ir tad, kad mans vīrs ir darbā nakts maiņā. Pārējā laikā, šķiet, dzirdu, kā viņš noklepojas, un jūtu, kā viņš pagriežas. 

Lai gan apzinos, ka esmu gulējusi, visu dzirdu. Esmu jau pieradusi,” stāsta Ilga. Savukārt Evita norāda: “Mans draugs bija pieradis naktīs kaut ko uzēst, parasti viņš to darīja gultā. Tas bija viņa ieradums, kas nāca no iepriekšējās dzīves. Es pamodos ik reizi, dzirdot, kā viņš grauž cepumus. Tagad draugs ir pārtraucis to darīt un es pamostos izgulējusies.”
 

Kompromisu meklēšana

Miegu uztveram labā nozīmē egoistiski, jo tas ir svarīgs, lai pilnvērtīgi un harmoniski justos.

Lai divi cilvēki justos ērti vienā gultā un varētu mierīgi un labi izgulēties, gultai būtu jābūt vismaz 1,80 metru platai, jo tad katrs var kustēties, pagriezties, netraucējot otru. Ja kādam no pāra ir apgrūtināta gulēšana vai ir kategoriski iebildumi pret vienu segu, vienu gultu vai vienu istabu, jāmeklē kompromisi, lai saglabātu labas attiecības. Dažkārt cilvēkiem ir vainas sajūta – viņi nevar normāli izgulēties, taču nespēj to pateikt otram. Jāņem vērā, ka neizgulēšanās ilgākā laikposmā var apaugt ar “spalvām” – neapmierinātība var viegli pārmesties uz citām dzīves jomām. Ja cilvēks normāli neizguļas, agrāk vai vēlāk var parādīties aizkaitināmība un pastiprināties strīdu biežums, sākas tādi absurdi pārmetumi kā “kāpēc tu tik vēlu nāc mājās?” vai “vakariņas atkal nav uztaisītas”. 

Nebūtu vēlams būt pacietīgai, ja otra dīdīšanās vai krākšana sāk nopietni traucēt. Vissvarīgākais – runāt uzreiz! 

Ja sāksi stāstīt par saviem iebildumiem ar lielu laika nobīdi, tie var tikt pārprasti, turklāt vēl ļaunāk – tie var signalizēt arī par pilnīgi citiem iemesliem. Varbūt attiecībās briest problēmas un atsvešināšanās. Bieži vien sievietes tādējādi risina seksuālo attiecību traucējumus un disharmoniju seksuālajās attiecībās. Šajā gadījumā runa ir par seksuālo nesaskaņu pārī. Sieviete, lai izvairītos no seksuālajām attiecībām, sāk fiziski norobežoties no vīrieša. Kādā jaukā dienā viņa var paziņot, ka viņš sācis krākt un vairs nevar to izturēt, lai gan vīrs krācis jau desmit gadu. Patiesībā ir radusies vēlme norobežoties fiziski, jo, kad esi to izdarījusi, šķiet, ka būs vieglāk izvairīties no seksuāla kontakta. Piemēram, sieviete nepārtraukti mazgā traukus, kamēr vīrs aizmieg, vai pārkrāmē plauktus un skapjus, kamēr viņš “atlūst”. Ja tas notiek sistemātiski, jāizdara secinājumi.

Neizskaidrojami, bet fakts!

Sievietēm ir lielāka prasība pēc ķermeniska siltuma un kontakta, piespiešanās partnerim un samīļošanas. Pat psihologi nezina īsto atbildi, kāpēc tā ir. Taču fakts paliek fakts – lielākajai daļai vīriešu šādu prasību nav. Protams, cilvēki ir dažādi. Ir vīrieši, kuriem tas ir svarīgi, un ir sievietes, kuras ilgstoši dzīvojušas vienas un tieši tādēļ ir daudz prasīgākas ne tikai pēc individuālās telpas, bet arī pēc individuālā laika vispār. Tāpat ir cilvēki, kuri pierod pie gulēšanas ar otru cilvēku. Viņi arī pārējos jautājumos vieglāk spēj pielāgoties, ir konservatīvāki un jūtas harmoniski, kad kaut ko konkrētu izvēlējušies. Daudzējādā ziņā tas atkarīgs no rakstura īpatnībām.
 

Seksuālās attiecības necieš

Seksuālās attiecības no tā, ka guļ zem dažādām segām, dažādās gultās vai dažādās istabās, parasti necieš, gluži pretēji – var parādīties pat zināms asums un svaigums. Sabojāt seksuālās attiecības, sperot šādu soli, nevar, uzlabot – varbūt. Līdzībās runājot – daudziem erotiskāks šķiet ķermenis apakšveļā nekā absolūti kails. Nereti uzskata, ka gulēšana atsevišķi attālina cilvēkus un nepaliek vairs vietas mīļumam, taču speciālisti norāda, ka samīļot viens otru var ne vien gultā. Ja attiecības kļūst mīļas tikai gultā, rodas jautājums – kāpēc? Varbūt gultā mīļums ir tikai prelūdija seksam. “Mūsu dzīvē viss ir mainījies pēc bērnu piedzimšanas. Viņi dzima cits pēc cita, un hroniski jutāmies neizgulējušies. Tā kā mums ir liela māja, sākām gulēt atsevišķās istabās. Vīrs ik pa laikam ielavījās, apgūlās man blakus un aizmiga, citreiz – kad man viņa pietrūka – aizskrēju samīļot viņu. Tā mēs sākām iet ciemos viens pie otra. Varu apgalvot, ka trīspadsmit gadu laikā, kopš izveidojies šāds modelis, mūsu seksuālās attiecības nav zaudējušas sākotnējo spozmi un nav ieslīgušas rutīnā. Tā kā kopš mazotnes bērni ir redzējuši, ka mamma un tētis neguļ kopā, nav lieku jautājumu. Tos parasti uzdod mūsu draugi. Viņi nesaprot, kā sieva un vīrs var tā dzīvot. Bet kāpēc ne?” pasmaida Aija.

TEKSTS: Lauma Lūse, žurnāls Una
www.una.lv