Vīrs apprec sievasmāti, sieva kļūst par meitu, bērni – par mazbērniem
Varbūt tu jau esi lasījis vai dzirdējis šo anekdoti: "Man ir 24 gadi. Apstākļu spiests, apprecējos ar 44 gadus vecu atraitni. Viņai ir meita, kurai ir 25 gadi, un mans tēvs viņu (manas sievas meitu) apprecēja.
Turpinājums...
Iznāk, ka mans tēvs ir manas meitas vīrs. Tādējādi mana meita
ir mana pamāte, jo ir tēva sieva. Mums ar sievu piedzima dēls. Viņš
kļuva par mana tēva sievas brāli un tēva brālēnu. Viņš kļuva
arī par manu onkuli, jo ir pamātes brālis. Mans dēls ir mans
onkulis! Mana tēva sieva arī laida pasaulē dēliņu. Viņš
uzreiz kļuva par manu brāli, jo ir tēva dēls, un mans mazdēls, jo
ir manas sievas meitas dēls. Iznāk, ka esmu savas sievas
brālis, jo esmu sava dēla brālis. Galu galā iznāk, ka esmu pats sev
vectēvs.
Tādēļ, ņemot vērā augstākminēto, ministra kungs, lūdzu Jūs
veikt nepieciešamos pasākumus, lai atbrīvotu mani no obligātā
militārā dienesta, jo pēc likuma, iesaukt armijā tēvu, dēlu un
vectēvu vienlaicīgi nedrīkst".
Un tagad pavisam reāls stāsts iz
dzīves
55 gadus vecais Alans un 75 gadus vecā Valērija gatavojas savām
sudrabkāzām. Neskatoties uz abu laulāto lielo vecumu starpību, šajā
laulībā tas nebūt nav tas pārsteidzošākais. Pirms 25 gadiem
Valērija no Alana sievasmātes pārtapa par viņa sievu. Kāzās līgavas
māsa bija Alana bijusī sieva, Valērijas meita Dženeta.
„Viņa bija lieliska sievasmāte, bet kā sieva viņa ir vēl labāka.
Esmu pārstājis skaitīt, cik reizes mani izsmējuši par kāzām ar
sievasmāti, bet mani tas jau sen vairs neuztrauc,” Alans stāsta
portālam News of the World, kas 1985.gadā bija pirmie, kas veidoja
reportāžu par neparastajām kāzām.
„Cilvēki paredzēja mūsu laulībai īsu mūžu, bet mēs kopā esam
nogājuši garu posmu. Es joprojām viņu mīlu un tas, ka Dženeta ir
tik saprotoša, ir padarījis dzīvi daudz vieglāku”, piebilst
Alans.
Lai apprecētos, Alanam ar Valēriju nācās panākt izmaiņas
likumdošanā, kas ļautu apprecēt savu sievasmāti.
20 gadus par savu vīru vecākā Valērija atzīst, ka savu „mūža
izvēli” nenožēlo: „Visi runā par mūsu vecumu lielo atšķirību, bet
tam nav nozīmes.” Pāris satikās, kad 1976.gadā 23 gadus vecais
Alans sāka tikties ar 18 gadus veco Dženetu. Alans viņu bildināja
un Valērija – kas tobrīd bija precējusies ar savu trešo vīru Bobu –
bija priecīga par savas meitas izvēli. Viņa stāsta: „Alans likās
tik piemērots Dženetai. Viņš bija ideāls vīrs manai meitai.”
Pārim piedzima divi bērni – Stjuarts un Šellija, bet Alans atzīst:
„Dženetai mātes pienākumi likās pārāk smagi un mēs nepārtraukti
strīdējāmies un sapratām, ka tas nedrīkst turpināties.”
Viņi izšķīrās 1983.gadā un vienojās, ka Dženetai paliek māja, bet
bērni paliek pie Alana. Valērija – kuras vīrs nesen kā bija nomiris
– piekrita uz sešiem mēnešiem pieskatīt Alanu un bērnus.
„Tas bija sirsnīgs žests, kurā nebija nekāda aprēķina un slēptu
motīvu,” stāsta Alans. „Biju izmisumā, jo man nebija kur
dzīvot”.
Pamazām abu starpā parādījās romantiskas jūtas. Valērija stāsta:
„Tas likās tik dabiski. Nebija nekādas skūpstīšanās un mīlēšanās
virtuvē. Bet mēs zinājām, ka kaut kas mūsu starpā notiek.” Tad
Alans Valēriju bildināja. Viņš un Valērija sajuta pamatīgu
atvieglojumu, kad arī Dženeta deva viņiem savu svētību un lūdza
kāzās kļūt par līgavas māsu.
Bet pirms kāzām viņiem bija jāpārvar dažādi birokrātijas un
likumdošanas šķēršļi – piemēram, 400 gadus vecais, Henrija VIII
izdotais likums, kas aizliedza vīriem precēties ar savām
sievasmātēm. Viņi panāca, ka parlaments likumu grozīja un kāzas
varēja notikt.
Pēc 25 laulībā pavadītiem gadiem Alans atzīst, ka bijuši arī
sarežģījumi: „Man bieži nācies samulst, kad cilvēkiem bija jāstāda
priekšā mana sieva un jāsaka, ka viņa ir arī mana bijusī
sievasmāte. Vēl apjukušāki cilvēki palika brīdī, kad paskaidroju,
ka mani bērni vienlaicīgi ir arī manas sievas mazbērni – un ka mana
bijusī sieva tagad ir mana pameita.”
Tomēr nu jau 31 gada vecumu sasniegušais Stjuarts un 30 gadus vecā
Šellija ir labi adaptējušies un pieņemt vecāku dīvainās attiecības
viņiem nesagādāja nekādas problēmas.
Savukārt, 50 gadus vecā Dženeta, kas strādā par asistenti veikalā,
joprojām dzīvo viena: „Es tikai būtu vēlējusies, kaut mamma būtu
viņu satikusi agrāk un viņi ilgāk būtu varējuši būt kopā. Viņi ir
mani mīļākie cilvēki pasaulē!”
Skaties amizantās ģimenes
fotogaleriju!
Materiāls publicēts sadarbībā ar nacionālo ziņu portālu
www.kasjauns.lv