Vīrs apprec sievasmāti, sieva kļūst par meitu, bērni – par mazbērniem

Varbūt tu jau esi lasījis vai dzirdējis šo anekdoti: "Man ir 24 gadi. Apstākļu spiests, apprecējos ar 44 gadus vecu atraitni. Viņai ir meita, kurai ir 25 gadi, un mans tēvs viņu (manas sievas meitu) apprecēja.

FOTO: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/

Turpinājums...
Iznāk, ka  mans tēvs ir manas meitas vīrs. Tādējādi mana meita ir mana pamāte, jo ir tēva sieva. Mums ar sievu piedzima dēls. Viņš kļuva par mana tēva  sievas brāli un tēva brālēnu. Viņš kļuva arī par manu onkuli, jo ir pamātes brālis. Mans dēls ir mans onkulis! Mana tēva sieva arī laida  pasaulē dēliņu. Viņš uzreiz kļuva par manu brāli, jo ir tēva dēls, un mans mazdēls, jo ir manas sievas meitas dēls. Iznāk, ka esmu savas  sievas brālis, jo esmu sava dēla brālis. Galu galā iznāk, ka esmu pats sev vectēvs.
Tādēļ, ņemot vērā augstākminēto, ministra kungs, lūdzu Jūs veikt  nepieciešamos pasākumus, lai atbrīvotu mani no obligātā militārā dienesta, jo pēc likuma, iesaukt armijā tēvu, dēlu un vectēvu vienlaicīgi nedrīkst".

Un tagad pavisam reāls stāsts iz dzīves
55 gadus vecais Alans un 75 gadus vecā Valērija gatavojas savām sudrabkāzām. Neskatoties uz abu laulāto lielo vecumu starpību, šajā laulībā tas nebūt nav tas pārsteidzošākais. Pirms 25 gadiem Valērija no Alana sievasmātes pārtapa par viņa sievu. Kāzās līgavas māsa bija Alana bijusī sieva, Valērijas meita Dženeta.

„Viņa bija lieliska sievasmāte, bet kā sieva viņa ir vēl labāka. Esmu pārstājis skaitīt, cik reizes mani izsmējuši par kāzām ar sievasmāti, bet mani tas jau sen vairs neuztrauc,” Alans stāsta portālam News of the World, kas 1985.gadā bija pirmie, kas veidoja reportāžu par neparastajām kāzām.

„Cilvēki paredzēja mūsu laulībai īsu mūžu, bet mēs kopā esam nogājuši garu posmu. Es joprojām viņu mīlu un tas, ka Dženeta ir tik saprotoša, ir padarījis dzīvi daudz vieglāku”, piebilst Alans.

Lai apprecētos, Alanam ar Valēriju nācās panākt izmaiņas likumdošanā, kas ļautu apprecēt savu sievasmāti.

20 gadus par savu vīru vecākā Valērija atzīst, ka savu „mūža izvēli” nenožēlo: „Visi runā par mūsu vecumu lielo atšķirību, bet tam nav nozīmes.” Pāris satikās, kad 1976.gadā 23 gadus vecais Alans sāka tikties ar 18 gadus veco Dženetu. Alans viņu bildināja un Valērija – kas tobrīd bija precējusies ar savu trešo vīru Bobu – bija priecīga par savas meitas izvēli. Viņa stāsta: „Alans likās tik piemērots Dženetai. Viņš bija ideāls vīrs manai meitai.”

Pārim piedzima divi bērni – Stjuarts un Šellija, bet Alans atzīst: „Dženetai mātes pienākumi likās pārāk smagi un mēs nepārtraukti strīdējāmies un sapratām, ka tas nedrīkst turpināties.”

Viņi izšķīrās 1983.gadā un vienojās, ka Dženetai paliek māja, bet bērni paliek pie Alana. Valērija – kuras vīrs nesen kā bija nomiris – piekrita uz sešiem mēnešiem pieskatīt Alanu un bērnus.

„Tas bija sirsnīgs žests, kurā nebija nekāda aprēķina un slēptu motīvu,” stāsta Alans. „Biju izmisumā, jo man nebija kur dzīvot”.

Pamazām abu starpā parādījās romantiskas jūtas. Valērija stāsta: „Tas likās tik dabiski. Nebija nekādas skūpstīšanās un mīlēšanās virtuvē. Bet mēs zinājām, ka kaut kas mūsu starpā notiek.” Tad Alans Valēriju bildināja. Viņš un Valērija sajuta pamatīgu atvieglojumu, kad arī Dženeta deva viņiem savu svētību un lūdza kāzās kļūt par līgavas māsu.

Bet pirms kāzām viņiem bija jāpārvar dažādi birokrātijas un likumdošanas šķēršļi – piemēram, 400 gadus vecais, Henrija VIII izdotais likums, kas aizliedza vīriem precēties ar savām sievasmātēm. Viņi panāca, ka parlaments likumu grozīja un kāzas varēja notikt.
Pēc 25 laulībā pavadītiem gadiem Alans atzīst, ka bijuši arī sarežģījumi: „Man bieži nācies samulst, kad cilvēkiem bija jāstāda priekšā mana sieva un jāsaka, ka viņa ir arī mana bijusī sievasmāte. Vēl apjukušāki cilvēki palika brīdī, kad paskaidroju, ka mani bērni vienlaicīgi ir arī manas sievas mazbērni – un ka mana bijusī sieva tagad ir mana pameita.”
Tomēr nu jau 31 gada vecumu sasniegušais Stjuarts un 30 gadus vecā Šellija ir labi adaptējušies un pieņemt vecāku dīvainās attiecības viņiem nesagādāja nekādas problēmas.
Savukārt, 50 gadus vecā Dženeta, kas strādā par asistenti veikalā, joprojām dzīvo viena: „Es tikai būtu vēlējusies, kaut mamma būtu viņu satikusi agrāk un viņi ilgāk būtu varējuši būt kopā. Viņi ir mani mīļākie cilvēki pasaulē!”

Skaties amizantās ģimenes fotogaleriju!
Materiāls publicēts sadarbībā ar nacionālo ziņu portālu www.kasjauns.lv

Reklāma
Reklāma