Mazie padomi zaļākai dzīvei
Izbrīnu raisa nesakārtotā stikla taras nodošana. Ir daži jauki ražotāji, kuru piena produkti patīk, bet kāpēc nevar nodot atpakaļ stikla taru. Domāju, ka mūsu, kā patērētāju, attieksme pret šīm lietām varētu izmainīt arī pārtikas un citu preču ražotāju attieksme pret to, kā tiek izmantotas izejvielas.
Bet pašā sākumā, protams, ir jāievēro pamtlietas, piemēram,
nepiemēslot apkārti. Visi aktritumi, kas rodas garākos
pārbraucienso ar auto vai pastaigās, tiek savākti un izmesti mājās
atkritumu konteinerā.
Nākošais — ūdeni tērēt tik, cik tas nepieciešams, neatstājot krānu
atvērtu, kamēr, piemēram, noziepē dušā muguru! :)
Tāpat jāpadomā par elektroenerģijas patēriņu — ledusskapja durvis
nav ko ilgi atstāt vaļā, arī elektrisko plīti var izlsēgt kādu
laiku pirms ēdiens gatavs.
Kā mānija ir parasto kvēlspuldžu un arī ekonomisko luminiscento
spuldžu (to mīnusi — lēnais iedegšanās laiks, ātri nolietojas, ja
beiži slēgā, nestrādā mīnusos kā arī ražošanas procesā tiek
izmantoti kaitīgi ķīmiski elementi, piemēram, dzīvsudrabs)
aizstāšana ar LED spuldzēm. Tagad tehnoloģijas attīstījušās tik
tālu, ka tirgū pieejamas arī spuldzītes ar pietiekami lielu gaismas
atdevi. Šīs spuldzes tērē ļoti maz elektroenrģijas, siltumu izdala
minimāli un ir labi lietojamas gan iekštelpās gan ārā.
Tas, kas man ļoti traucē un nepatīk — pārtikai tiek
izmantoti milzīgi iepakojuma kalni — produkts iesaiņots,
piemēram, plastikāta trauciņā, kuram apkārt aptīts biezs kartons un
vēl bez folijas nosedzošā vāciņa ir uzlikts arī plastikāta vāciņš.
Nu kam tas vajadzīgs?
Iesūtījis Āris Dandens, konkursa Kāds ir tavs „zaļais” ieteikums? dalībnieks