Audzinu dēlus viena. Kā izstāstīti "vīriešu lietas"?

„Man ir jautājums, kāpēc sieviete nesaskata iespēju par to runāt pati? Patiesībā mamma reizēm var pat labāk pastāstīt un izskaidrot, jo sarunas ir labākais veids, kā veidot kontaktu ar bērnu. Mammai vajadzētu saprast, kāpēc viņa pati baidās runāt ar dēliem par tā dēvētajām „vīru lietām”. Pieņemu, ka runa ir par jautājumiem, kas saistīti ar seksualitāti. Pastāv uzskats, ka ar šādām lietām bērniem nav jāuzbāžas, kamēr viņš pats par to neinteresējas. Dzīve pati piespēlē situācijas, kad par to ir jārunā. Tu vienkārši saproti — ir laiks.

Ar bērnu ir jārunā atbilstoši viņa vecumam un spējai saprast. Nevajag stāstīt sešgadīgajam kaut ko, kam viņš vēl nav gatavs un kas viņu patiesībā neinteresē. Iespējams, ar deviņgadīgo nepieciešama atsevišķa saruna. Sešus gadus vecajam zēnam tas vēl varētu nebūt aktuāli. Arī septiņu, astoņu un deviņu gadu vecumā bērni šīs tēmas „noliek malā”, jo bērns vairāk fokusējas uz intelektuālo attīstību.

Būtiskākais, runājot par šīm lietām, ir to pasniegt kā kaut ko dabisku, kas notiek ar katru cilvēku, kad iestājas zināms vecums.

Lietas, kas saistītas ar seksualitāti, aktualizējas pusaudža gados. Ja sievietei ir labas attiecības ar māsas vīru, savukārt viņam ir labas attiecības ar bērniem un viņš ir pietiekami iesaistīts viņu ģimenes lietās, var piedāvāt šim vīrietim aprunāties ar dēliem mātes vietā. Ja mamma baidās, ka māsas vīrs varētu bērniem izstāstīt vairāk nekā viņiem ir jāzina, viņai vēl jo vairāk būtu jārunā ar dēliem pašai. Būtiskākais, runājot par šīm lietām, ir to pasniegt kā kaut ko dabisku, kas notiek ar katru cilvēku, kad iestājas zināms vecums. Protams, ņemot vērā mūsdienu informatīvās telpas iespējas, bērni tik un tā uzzina visu, un zina vairāk nekā vecākiem liekas. Piecus gadus veci bērni bērnudārzā nerunā par seksu tā, kā to saprot pieaugušie, bet vārdi „sekss” un „seksīgs” viņiem ir zināmi un viņi tos lieto. Ja bērna leksikā šie vārdi ir parādījušies, tie allaž ir apvīti ar „aizliegtā augļa piegaršu”. Bērns ar tiem spēlējas un vienlaikus skatās, kāda būs pieaugušo reakcija. Tas ir brīdis, kad var runāt viņam atbilstošā līmeni, vai viņš izprot šo vārdu nozīmi utt. Tā būtu viena no pirmajām reizēm, kad pieskarties šim delikātajam jautājumam.

Ja mammai šķiet, ka viņa kā sieviete nepratīs pastāstīt par vīrieša fizioloģiju, iesaku izlasīt grāmatu Padsmitnieki? Bez panikas! (autori K. Niča, B. Beila, K. fon Šellinga), kurā vienkāršā un saprotamā veidā ir aprakstītas gan fizioloģiskās, gan psiholoģiskās pārmaiņas, kas skar ikvienu pusaudzi. Varu ieteikt arī grāmatu Ko bērni jautā? (autore M. Stoparde), kur ir piedāvātas iespējamās atbildes pa vecumu grupām uz dažādiem, reizēm vecākiem sarežģītiem jautājumiem, tajā skaitā arī par seksualitāti.

Konsultēja Ineta Lazdāne, individuālpsiholoģe, ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrs Līna (www.lina.lv), kontakttālruņi 67379427, 29451188