Jautri noderīgi padomi supersuperīgiem vecvecākiem
Jūs varbūt domājat, ka būt vecvecākiem ir viegli – vienīgais, kas jādara, ir ērti jāiekārtojas un ar prieku jāvēro, kā aug jaunā paaudze. Tomēr vecvecāku loma paver arī plašas jaunu pārbaudījumu iespējas. Tā izraisa stresu attiecībās ar jūsu bērniem un kļūst par diplomātisko būstamvietu. Jūs redzēsiet, ka jaunā loma liek arvien biežāk turēt mēli aiz zobiem, lai nepateiktu kaut ko pavisam nepiemērotu. Tāpēc ieklausieties padomos!
Pirms mazuļa piedzimšanas nemēģiniet topošajai māmiņai jautāt: "Vai tavā stāvoklī tas ir obligāti jādara?"
Nekad neizliecieties, ka esat par jaunu, lai būtu vecvecāki. Neapgāžamie pierādījumi ir turpat jūsu acu priekšā.
Topošajai vecmāmiņai jāizvairās kļūt par primitīvu zīlnieci: iekārt diegā atslēgas vai adatas un, turot virs topošās māmiņas vēdera, mēģināt paredzēt gaidāmā mazuļa dzimumu.
Kad jaunie vecākipaziņo, kādu vārdu izvēlējušies jūsu mazbērnam, mēģiniet nevieties un – tas būtu vēl sliktāk – nesmīkņāt.
Nemēģiniet mesties uz grīdas, lai parotaļātos ar savu mazbērnu, ja vien neesat pilnīgi drošs, ka varēsiet piecelties bez citu palīdzības.
Ja vēlaties saglabāt kaut dažus draugus, laiku pa laikam mēģiniet ar viņiem parunāt par kaut ko citu, nevis par gaidāmo mazuli.
Izvairieties no teikumiem, kuri sākas ar "Es vienmēr darīju tā..." un beidzas ar "... un viss bija kārtībā".
Nekad nesakiet: "Kad tu vēl biji bērns, mēs par tādiem sīkumiem neuztraucāmies."
Nav ieteicams sava mazbērna vecākiem sacīt: "Tu izlutināsi bērnu."Bet, ja viņi to saka jums, vienkārši nesatricināmā pašapmierinātībā pasmaidiet un sakiet: "Jā."
Citus noderīgus padomus lasi Saimona Breta padomu grāmatiņā Superīgiem vecvecākiem.