Sākumā viņš negribēja abortu, bet tagad negrib bērnu...

"Domāju, ka šī ziņa iepriecinās cilvēku, kurš bērnu visu laiku ir vēlējies, bet prieks nebija ilgs... :( Kaut gan pati nebiju gatava, un doma, par to, ka kļūšu mamma mani nedaudz nomāca... Ierunājos par abortu, uz ko saņēmu atbildi: "PAT NEDOMĀ PAR TO RUNĀT!" Bija daudz strīdu, lamāšanās, sliktā dūša darīja savu... Jutos slikti... Izdomāju doties pie vecākiem uz LV... Atrodoties Latvijā jau kādu laiku, attiecības ar otru  pusīti ir pasliktinājušās, viņš ir kļuvis kluss, noslēpumains...Turklāt viņš man vakar atklāja, ka mazais ir pa ātru, un viņš tam nav gatavs. Labāk būtu, ja es veiktu abortu, tad viss būs kārtībā... Kā man to saprast? Man ir grūtniecības 16. nedēļa, un reāli tas nav iespējams... Esmu nervoza, jūtos slikti, sirds sāp no skumjām, un visādas domas neliek mieru... Ko lai iesāk? Lūdzu dodiet padomu... Nevēlos zaudēt nevienu no viņiem..." pārdzīvojumos dalās kāda portālā reģistrētā topošā māmiņa.

Tomēr bērna radīšana nav salīdzināma ar kāda procesa vienkāršu pārtraukšanu, atlikšanu, nogaidīšanu un šis aspekts ir diezgan cieši saistīts ar vīrieša brieduma trūkumu.

Situāciju komentē psiholoģe Laila Kalniņa:
"Jūsu dzīvē noticis nozīmīgs pavērsiens, līdz ar grūtniecību nākas tik pat kā izvēlēties starp diviem cilvēkiem – mīļoto un bērnu. Savu lēmumu Jūs esiet pieņēmusi, kas diemžēl nesakrīt ar vīrieša izvēli. Sava veida atbildi viņš arī sniedz – nejutās bērnam vēl gatavs. Šajā gadījumā ir runa par grūtībām uzņemties pilnu atbildību, ja izvēle (atbildu, apzinos to, ko daru) bija būt tuvam ar sievieti, tad līdz ar grūtniecības iestāšanos šai atbildībai būtu jāturpinās. Protams, savā veidā, pēc savas izpratnes vīrietis mēģina vai mēģināja šo situāciju risināt.
Kas gan varētu būt tie iemesli, kas rada vīriešos šo sajūtu, ka bērniņš ir par ātru. Šie cēloņi var būt dažādi un svarīgākie no tiem ir sekojošie.
Brieduma trūkums. Vīrietis jūtās nespējīgs dalīties savās emocijās ar sievieti un bērnu – pieņemt sievieti kā topošo māti un uzņemties atbildību par bērnu. Reizēm tas ir saistīts arī ar finansiālo situāciju, tomēr naudai šajā gadījumā nav noteicošā nozīme, svarīgāka ir sajūta – pieņemu šo sievieti un bērnu vai nepieņemu. Protams, iespējams arī tas, ka vīrietis tomēr ir gatavs uzņemties atbildību, bet šobrīd pārdzīvo īslaicīgas bailes un nedrošību no nākotnes. Iedrošinot vīrieti un veicinot viņa atbildību, iespējams pārvarēt šo krīzes situāciju.

Ja vīrietim viņa bērnības pieredze nav bijusi pozitīva, tad neapzināti viņš var pārņemt to un atbilstoši rīkoties. Piemēram, ģimenē nav bijis tēva, nav iemaņu, nav sajūtu par to, kāda ir vai varētu būt vīrieša loma ģimenē.

Dažādas bailes, trauksme, šaubīšanās. Šīs emocijas piemeklē gandrīz katru vīrieti, arī topošos tēvus, kuri ir ļoti vēlējušies bērnu. Kas tagad notiks? Kā izmainīsies dzīve? Kāpēc sieviete tā pārvēršas – slikta dūša, emocijas, uzvedība? Ko nozīmē bērns attiecībās ar šo sievieti? Vai šī sieviete var būt mana bērna māte? Kāds es būšu kā tēvs? Vēl daudzi un tamlīdzīgi neatbildami jautājumi vīrietī var radīt apjukumu, kurā vienīgais drošais risinājums šķiet izvairīšanās, tātad aborts – atlikt šo situāciju uz vēlāku laiku. Tomēr bērna radīšana nav salīdzināma ar kāda procesa vienkāršu pārtraukšanu, atlikšanu, nogaidīšanu un šis aspekts ir diezgan cieši saistīts ar vīrieša brieduma trūkumu.
Personīgās pieredzes ietekme. Ja vīrietim viņa bērnības pieredze nav bijusi pozitīva, tad neapzināti viņš var pārņemt to un atbilstoši rīkoties. Piemēram, ģimenē nav bijis tēva, nav iemaņu, nav sajūtu par to, kāda ir vai varētu būt vīrieša loma ģimenē. Vienīgā pašreizējā sajūta ir pastarpinātā vēlme distancēties un izvairīties no negatīvās pieredzes.
Ko darīt šāda situācijā? Ļoti svarīgi ir savstarpēji sarunāties un sadarboties, lai situāciju atrisinātu labvēlīgi. Šajā gadījumā nav runa par abortu, bet svarīgi palīdzēt vīrietim izprast viņa baiļu cēloņus, kā arī svarīgi rūpēties par sievietes fizisko un emocionālo labsajūtu. Tomēr, iespējams, vīrietis ir sapratis, ka nevēlas būt kopā ar šo sievieti. Diemžēl, arī tā mēdz notikt un tie ir ļoti sāpīgi sievietes un vīrieša savstarpējo attiecību jautājumi, bet tie nekādā veidā nemazina atbildību par bērnu. Savstarpēji sarunājoties svarīgi nemeklēt vainīgo vai vienu atbildīgo, bet, ja iniciatīvu risinājumam izrādīs abi, tad ir daudz lielākas iespējas uzlabot un saglabāt attiecības."