Mani izjokoja tētis...

Braucu ar draudzeni un manu tēti uz majām. Iebraucām veikalā, lai nopirktu pārtiku mājām. Tēetis gāja iepirkties, bet mēs ar draudzeni palikām mašīnā. Palūdzām, lai tētis mums nopērk plombīra saldējumus. Pēc kāda brīža tētis jau nāca smaidīgs ārā no veikala, bet mēs vēl neko nenojautām. Pats viņš attaisīja mums saldējums (āā..cik mīļi, es ar draudzeni nodomājām) un iedeva katrai ņammīgo saldējumu. Tā nu nokodāmies saldējumu un kādas mums bija sejas izteiksmes, to varēja redzēt tikai tētis!! Plombīra saldējuma pildījuma vietā bija SVIESTS. Un, protams, no tēta izskanēja nu jau labi pazīstamais teiciens "APRIL APRIL". Vēlāk viņš mums iedeva arī īstos saldējumus. Un kā tētis paskaidroja, viņš iegājis veikalā un ieraudzījis, ka pie saldējuma ledusskapjiem pārdodas tukšās vafeļu saldējuma glāzītes, tad arī viņam iešāvies prātā mūs izjokot, tajās ieliekot sviestu, viņš bija arī nopircis īstos saldējumus, bet to iepakojumus noņēmis un ielicis sviestveidīgo saldējumu. Tā kā mēs nemaz nenojautām, ka šādi mūs kāds var izjokot. (: Bet šis aprīļa joks turpinājās arī līdz tās dienas beigām, jo atbraucot mājās, mana draudzene iedeva sviestaino saldējumu savai mammai. Dīvainākais, ka draudzenes mamma, nemaz nepamanīja, ka tas nav saldējuma pildījums, bet sviests, un turpināja ēst ar mazu karotīti tālāk to saldējumu. :D Kad pateicām , ka saldējuma vietā viņa ēd sviestu, viņa pateica, ka nodomājusi, ka saldējumam vienkārši ir beidzies derīguma termiņš!
 

Stāstu iesūtījusi Sandra Rame, 1. aprīļa joku konkursa dalībniece