Mani aplido tikai precēti vīrieši... Kas par lietu?!
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
Atceros, ka, būdama pusaudze, ar draudzenēm runājoties par laulībām, kāzām un visu pārējo, noteicu: "NEKAD nesaiešos ar precētu vīrieti,jo pati nekad negribētu būt viņa sievas vietā". Un to es sev visus šos gadu teicu... Bet tā jau dzīvē ir, ka Tu pievelcies tam, kam Tu visvairāk pretojies. Laikam jau tā ir patiesība: Nekad,nesaki nekad.
Es nemeklēju iespējas iepazīties un man pat to šobrīd negribas,
bet visu laiku ir kāds kavalieris, kurš piedāvā tikties un sniegt
man visu vajadzīgo... Viss jau būtu lieliski, ja vien visi šie
kavalieri nebūtu precēti un ar bērniem.
Protams, vienmēr skan šie salkanie meli: "Man laulības dzīve nav
patīkama, es vēlos šķirties un bla,bla,bla." Un mēs, sievietes,
protams, uzķeramies. Un pēc tam pārdzīvojam, ka tie bija tikai
meli...
Vai šajos laikos vispār pastāv patiesa un laimīga laulība?!?
Vismaz līdz šim es tādu neesmu redzējusi. Virspusēji jā... Bet tik
un tā visiem vīriem vai arī sievām ir mīļākie un mīļākās. Vai mēs
aprecoties tiešām nespējam savai otrai pusītei dot visu, ko viņa
vēlas, ka viņai ir jāmeklē kaut kas pie cita cilvēka?!?