Sastrēgums ģimenes attiecībās
Darbadiena beigusies. Transporta līdzekļi pārpildīti, ielu krustojumos sastrēgumi, luksofors šķiet kā aizmidzis un neliekas zinis, ka cilvēki noguruši un steidzas mājup. Veikalos rindas, uz visiem stūriem burzma, mūs visur grūsta un rausta kā palu ūdeņos. Arī saule vēl novakarē nežēlīgi cepina...
Uz bērnudārzu jāpaspēj un veikalos arī jāieskrien, par vakariņām
jāpadomā, un apnikuši mūžīgie katli un pannas, un rīt un parīt
gaida tas pats... Mazais pie rokas tipina pārāk lēni, un durvju
atslēga kaut kur slēdzenē ķeras. Vīrs pārrodas no darba noguris,
vajadzētu viņam bilst kādu labu vārdu, bet tā vietā pār lupām
negribot laužas pārmetumi, un tos pat apstādināt nevar. Vīrs sākumā
klusē, tad atcērt kaut ko asu un nelaipnu, un konflikts sākas. Jūs
saprotat, ka tas nu ir gluži lieki, bet ko nu vairs, un kāpēc vīrs
nesaprot šā skandāla bezjēdzību, un kāpēc viņš neapstājas un
nepaklusē?
Aprakstītā situācija ir nosacīta un tai pašā laikā tipiska daudzās
ģimenēs. Lomu sadalījums tajā var būt citāds, taču būtība paliek tā
pati.
Mājinieki nav vainojami darba neveiksmēs
To var nosaukt par ģimenes sastrēgumstundu, ar kuru nereti sākas
nopietnākas un ilgākas nesaskaņas. Tieši šajā brīdi atklājas visi
konflikti — gan jau pagājušie, gan esošie, gan nākamie.
Sastrēgumstunda sabojā visu atlikušo dienas daļu. Tā vietā, lai
atpūstos un kopīgi paveiktu mājas darbus, apspriestu radušās
problēmas un saskaņotu ģimenes locekļu rīcības plānus, saasinās
attiecības, uzkrājas emocionāls spriegums. Un tas notiek tikai
tāpēc, ka pirmajā brīdī, pēc darbadienas ar ģimeni tiekoties, jūs
nepapūlējāties apvaldīt savas negatīvās emocijas, pārvarēt nogurumu
un slikto garastāvokli. Konflikta novēršanas variantu iesaka
bulgāru psihologi.
Ir ģimenes, kuras abpusēja vienaldzība izaugusi tik liela, ka pat konflikti vairs nenotiek. Tātad sastrēgumstundas domstarpības liecina, ka viss vēl nav zaudēts, ka jums ir, ko glābt.
Vispirms — atklāti atbildiet pati sev uz dažiem jautājumiem. Cik
reizes jūs esat atzinusi mājiniekus par vainīgiem jūsu neveiksmēs
darbā? Cik reizes pār dzīvesbiedra galvu plosījies jūsu sašutuma
negaiss, lai gan sliktās omas vaininieki bijuši pavisam citi
cilvēki? Cik reizes jūs esat gaidījusi kaut visniecīgāko iemeslu
(un tādu var atrast vienmēr!), lai kaut kā «kompensētu» savu slikto
garastāvokli? Cik daudz netaisnu un aizvainojošu vārdu jūs esat
teikusi dzīvesbiedram, pēc tam nožēlodama un mocīdamās sirdsapziņas
pārmetumos? Cik lielā mērā šie konflikti sarežģī jūsu ģimenes dzīvi
un līdz ar to arī ietekmē dzīvi ārpus mājas?
Strīds ir labāks par vienaldzību
Ir ģimenes, kuras abpusēja vienaldzība izaugusi tik liela, ka pat
konflikti vairs nenotiek. Tātad sastrēgumstundas domstarpības
liecina, ka viss vēl nav zaudēts, ka jums ir, ko glābt. Taču katrs
konflikts arvien vairāk grauj saskaņu un garīgās saites starp
dzīvesbiedriem.
Viena no sastrēgumstundas īpatnībām — konflikts rodas aiz ieraduma,
inerces dēļ. Pati to nemanot, jūs pierodat tūlīt pēc atgriešanās no
darba saķildoties ar mājiniekiem, izteikt vīram indīgu piezīmi par
viņa pārnākšanas laiku utt. Jūs aizmirstat, ka cilvēka emocijas,
novestas līdz galēja uzbudinājuma stāvoklim, rada jaunas negatīvas
emocijas un virza tālāko rīcību. Ķilda, kas sākas ar īgniem vārdiem
«Cik reižu tev neesmu teikusi, ka tūlīt pēc ienākšanas dzīvoklī
jāparauj kājas!», pakāpeniski pāraug grūti atrisināmā
konfliktā.
Noteikumi, kas jāievēro
No sastrēgumstundas strīdiem var izvairīties. Cilvēkam pašam
jāizliek sev «brīdinājuma zīmes», ar kuru palīdzību var novērst
konfliktu — t. i., jāievēro daži uzvedības noteikumi.
Pirmais noteikums. Sastrēgumstundā nekādā gadījumā
nerisiniet saimniecības rūpes un bērnu audzināšanas problēmas.
Nesā¬ciet, vēl uz sliekšņa stāvot, izprašņāt dzīvesbiedru par to,
kā viņam pagājusi diena. Un nevajag arī nekavējoties pazinot, ka
esat jau izplānojusi vakaru — «Pie mums atnāks viesi (vai «Mēs
iesim viesos»), bet līdz tam laikam jāpagūst izdarīt to un to». Vēl
bīstamāk ir sastrēgumstundā sākt «attiecību noskaidrošanu» — «Un
tomēr es uzskatu, ka vakar tev nebija taisnība». Pats svarīgākais
šai bridi — sarunās neskart strīdīgas tēmas.
Otrais noteikums. īpaši svarīgs ir tonis, kādā jūs
runājat ar dzīvesbiedru. Ja sarunu uzsākat nervozi, asi, ķildīgi,
pat vislabākie vārdi zaudēs to jēgu, kuru tajos gribējāt ielikt.
Partneris uztvers nevis to, ko gribat viņam sacīt, bet jūsu
noskaņojumu, kuru tiecaties viņam uzspiest.
Trešais noteikums. Vēlams pastāvīgi pētīt laulības
partnera psiholoģiju, lai zinātu, kas viņu visvairāk kaitina,
kā viņš pauž sa¬vus pārdzīvojumus, vai viņam ātri mainās
noskaņojums utt. Centieties neskart «bīstamos» punktus, līdz ar to
varat pareizi regulēt savu uzvedību un prasmīgi apiet konfliktu
rifus.
Ceturtais noteikums. Darba nepatikšanas lai paliek
aiz mājas sliekšņa. Necentieties meklēt to cēloni dzīvesbiedra.
Neiedvesiet sev domu — «ja viņa vietā būtu cits, ja mūsu laulība
būtu nevis tāda, bet citāda, tad nekad nebūtu nepatikšanu un
sarūgtinājumu».
Piektais noteikums. Ja iespējams, vienojieties ar
dzīvesbiedru, ka pēc atgriešanās no darba jūs abi kādu laiciņu
labāk paklusēsiet vispār. Pat tad, ja liksies, ka saruna ir
neatliekama. Šī pauze dos iespēju apvaldīt emocijas, «pārslēgties»,
sakārtot domas un noteikt to svarīguma pakāpi, precizēt sarunas
tematu. Paspēsiet domās sev atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus
gatavojaties ap spriest. Un nebrīnieties, ja galu galā daudzi no
tiem pēkšņi sāks likties mazsvarīgi.
Sestais noteikums. Ja sastrēgumstundā klusēt tomēr
nevarat, izvēlieties tādu sarunas tematu, kas neizraisīs
domstarpības.
Septītais un pats svarīgākais noteikums. Pastāvīgi
mācieties dzīvesbiedru vērtēt augstāk par īslaicīgam nepatikšanām
un sarūgtinājumiem. Audziniet sevī taktu un pacietību. Ja partneris
nav varējis sevi savaldīt, izvairieties no nikniem vispārinājumiem
— «Tu esi slikti audzināts, brīnos, kā esmu varējusi tevi tik ilgi
paciest». Piekāpjoties jūs nepavisam sevi nepazemojat. Gluži otrādi
— tas ir reāls solis uz mājas miera saglabāšanu ne tikai šai dienai
vien.
Protams, šie noteikumi nedod universālu recepti strīdu novēršanai.
Ja sastrēgumstundas konflikti atkārtojas bieži, meklējiet to
pamatcēloni. Iespējams, ka vainīgs nevis dienas nogurums, bet daudz
dziļākas dzīvesbiedru garīgās nesaskaņas, neapmierinātība ar
laulību. Jo agrāk to atklāsit, jo vairāk būs laika un iespēju
pārvarēt sevī to, kas traucē jūsu dzīvesbiedram kļūt labākam. Tad
nebūs jābaidās no nemitīgām sastrēgumstundām.
Izmantotā literatūra: Kalendārs sievietēm
1987. R.: Avots, 1986.