Kad ģimenē ienāk bērns, dzīve izmainās...

Tas nenozīmē tikai to, ka nebūs laika izklaidēm, atpūtai ar draugiem, savam hobijam un citām nodarbēm, kas paņem laiku, tās lielākoties būs pozitīvas, patīkamas pārmaiņas, nevis negatīvas. Sākumā ir ļoti grūti ar to aprast, bet, laikam ejot, viss ieiet savās sliedēs un sagādā daudz patīkamu momentu!

Ja pamostoties no rīta tev ir slikts garastāvoklis, tad zini, ir kāds, kas to uzlabos – plats tava mazulīša smaids, tik mīļš un silts, vispatiesākais no visiem. Mazulītim kļūstot lielākam, patīkamo mirkļu kļūst arvien vairāk, tik jauki redzēt, kā tavs bērniņš cenšas, lai iemācītos rāpot, kā runā savā valodiņā ar rotaļlietām, un kas var būt vēl patīkamāks, kad mazā sirsniņa pieglaužas tev klāt un it kā samīļo. Un sagaidīt pirmos vārdiņus ir kaut kas neaprakstāmi patīkams, pat asaras var sariesties acīs, izdzirdot tos maģiskos vārdiņus (mamma, teta). Lielu prieku sagādā arī kopīgās pastaigas ar tēti, ar nepacietību gaidu sestdienas, lai kopā varam ko pasākt. Un tā ir liela atšķirība, kad mājās ir arī tētis, bērniņš ir tik laimīgs, kad ierauga pārrodamies tētiņu no darba ik vakaru – par to liecina tas plašais un sirsnīgais smaids un izstieptās rociņas, gribot apkamt savu mīļo tēti. Ieejot veikalā vienmēr ir jāiegriežas pie rotaļlietu stenda – jāiepriecina mazā sirsniņa ar kaut ko pūkainu un interesantu!

Jaunienākusī dvēselīte ģimenē nenozīmē tikai izmainītu dzīves ritmu un nebijušus notikumus, bet arī atbildību par kādu uz visu atlikušo mūžu.

Tagad domāju par to, ka drīz būs Ziemassvētki, šos un citus svētkus jau vairākus gadus kā nesvinam, bet, sākot ar šo gadu, Ziemassvētki būs jāsvin, būs jācep piparkūkas un pīrāgi, jāpušķo eglīte, jānoliek dāvaniņa zem tās :) Tas liekas tik mīļi un jauki! Ar nepacietību gaidām šos svētkus! Tas pats attiecas arī uz visiem citiem svētkiem, ko nesvinējām. Lieldienās būs jākrāso olas un jāslēpj, jāstāsta, ka ir tāds Lieldienu zaķis, kas sadēj olas un tās jāmeklē! Jāņos jāpin vainadziņi un jāgatavo mājas siers, jādodas zaļumos!

Jaunienākusī dvēselīte ģimenē nenozīmē tikai izmainītu dzīves ritmu un nebijušus notikumus, bet arī atbildību par kādu uz visu atlikušo mūžu. Tas ir ļoti grūts uzdevums, bet zinu, ka tas sniegs mums gandarījumu! Un tas ir ļoti patīkami.

Mīļie vecāki, lolojiet un uciniet savas atvasītes, cik spējat, jo tik maziņas kādas viņas ir bērnībā, vairs nebūs nekad...

Mazā sirsniņa iemāca jaunas rūpes un pienākumus, liek kļūt labākam un jaukākam, un liek izprast citas ģimenes. Ja kādreiz es domāju, ka bērna audzināšana nav nekas sarežģīts, tad tagad zinu, ka tas ir visgrūtākais darbs no visiem!

Iesūtījusi Inga Saleniece, Lielais stāstu konkurss dalībniece