Cik bieži bērnam ieteicams tikties ar tēvu?

Atbild psiholoģe Laila Kalniņa:
"Vecāku šķiršanos pārdzīvo visi bērni, neatkarīgi no vecuma un izpratnes par notiekošo. Vecākiem bērniem vairāk ir savas domas par to un arī dažādas reakcijas, bet mazāki bērni ir ciešā emocionālajā sasaistē ar mammu un ar savu uzvedību un emocionālajām izpausmēm atspoguļo arī mammas pārdzīvojumus.

Laikā, kad vecāki nolemj savu kopdzīvi neturpināt, sāk dzīvot atsevišķi, maziem bērniem tiek izjaukts sava veida drošības pamats – sajūta, ka pasaule ir droša, stabila un paredzama. Līdz ar vecāku šķiršanos izrādās, ka tā tas nav. Protams, mazais sākotnēji dara visu, lai kaut kādā veidā šo drošības sajūtu atjaunotu, kļūst raudulīgs, čīkstīgs, svārstīgu noskaņojumu, kas vairāk vērsts uz to, lai pieaugušie pievērstu uzmanību un tādā veidā bērns nodrošinātu vecāku klātbūtni. Protams, mazais vislabāk vecākus vēlētos redzēt kopā, bet, tā kā tas nav iespējams, esot pie mammas, ilgojas pēc tēta un otrādāk.
Līdz ar šīm dažādajām emocijām un arī uzvedības izmaiņām, mazulis ne tikai parāda savu neapmierinātību un sajūtas par notikušo, bet tādā veidā arī pārdzīvo to, lai laika gaitā samierinātos. Diemžēl šis pārdzīvojumu periods, kad mazais vēl īsti nesaprot notiekošo, ir ļoti grūts arī pieaugušajiem. Iespējams, arī mamma ir ļoti nomākta un, ja mazais ik pa brīdim jautā pēc tēva, tas situāciju papildus padara vēl nomācošāku. Sievietei var būt pretrunīgas jūtas pret bērna tēvu, tomēr nekādā gadījumā tur nedrīkst iesaistīt bērnu, - sieviete var dusmoties uz bijušo partneri, bet bērnam nedrīkstētu neko sliktu teikt par tēti, piem., „viņš mūs piekrāpis, viņš ir ļoti slikts, u. tml.” Nav grūti bijušās attiecības sabojāt neglābjami, bet bērna pēc jāpielieto visas pūles, lai vismaz kādā veidā vēl stiprinātu jau tā iedragāto bērna drošības sajūtu – „tētis dzīvo citur, bet tu tētim esi ļoti svarīgs bērniņš un tu varēsi ar viņu satikties un pavadīt laiku kopā”.

Nav tik ļoti svarīgi, vai tikšanās ir katru dienu ar tēti vai 2-3 reizes nedēļā, svarīgi ir tas, lai šī vienošanās tiktu pildīta un ieietos kā sava veida rituāls.

Tieši pieaugušajiem ir jābūt tiem, kuriem šajā situācijā jāuzņemas atbildība gan par savu jauno dzīvi, gan arī par sava kopējā mazuļa labsajūtu. Mazulis varētu būt dusmīgs uz mammu pēc tikšanās ar tēvu un arī otrādāk, – pret šīm bērna emocijām jāizturas ar sapratni, jo bērns tādā veidā protestē pret notiekošo.  Patiešām tā var būt, ka bērna emocijas un uzvedības reakcijas vecāku šķiršanās laikā un arī vēl kādu laiku pēc tam mainās, tam ir jāseko līdzi, bērniņš jāmierina, bet arī jāturpina dzīvot ierastajā ritmā cik vien tas labi jeb kvalitatīvi ir iespējams.

Attiecībā par bērna tikšanos ar tēti. Ir ļoti svarīgi kāda ir Jūsu abu savstarpējā vienošanās, - tai ir jābūt saskaņotai, vadoties pēc abu pušu iespējām, tās pielāgojot bērna vajadzībām. Nav tik ļoti svarīgi, vai tikšanās ir katru dienu ar tēti vai 2-3 reizes nedēļā, svarīgi ir tas, lai šī vienošanās tiktu pildīta un ieietos kā sava veida rituāls. Tas nozīmē, ka tikšanās ar tēti bērnam kļūst paredzamas. Mazs bērniņš to var arī nesaprast, kas un ar kādu regularitāti notiek, bet ar laiku viņš visu ielāgo un nomierinās. Tas nozīmē, ka bērns kļūst drošs par to, ka tikšanās ar tēti būs. Ja šīs regularitātes nav, tad bērns visu laiku atrodas trauksmē un secina, ja paraudāšu, tad varbūt tikšu pie tēta. Tas ne vienmēr ir iespējams nodrošināt un pieaugušie kļūst dusmīgi viens uz otru, kas atkal nekādā veidā nav palīdzoši bērnam. Sākotnēji skaidrs, ka bērns pēc tēta prasīs katru dienu, bet tikšanās reizes jānorunā pieaugušajiem un noruna jāievēro. Mazuļa bēdas jāuzklausa, atbilstoši bērna vecumam jāstāsta par izveidojušos situāciju un svarīgi atkal un atkal pateikt, ka tētis un mamma bērniņu ļoti mīl. Izturību šajā sarežģītajā dzīves posmā!"

IZLASI ARĪ: KĀ BĒRNUS IETEKMĒ VECĀKU ŠĶIRŠANĀS

KATRA ŠĶIRŠANĀS IR MAZA NĀVE