Cik bieži vīrietim jāpaliek naktī pie bērna?

Māmiņas stāsts:
„Man ir sešus mēnešus vecs zīdainis, mums ir zobiņu nākšanas laiks, iet smagi, kreņķīgs gan dienā, gan naktī. Mostas ik pēc 20 minūtēm, tā līdz rītam. Vīrs smagi strādā katru dienu un ir vēlu mājās, manos pienākumos ir apkopt saimniecību. Jūtos nedaudz vainīga, ja lūdzu vīram palikt divreiz nedēļā pie mazā pa nakti, jo esmu ļoti nogurusi un pa dienu krītu nost no kājām. Tas man ir liels balsts no vīra puses, tomēr jūtos vainīga, kad lūdzu pēc palīdzības, pārmetu sev, ka netieku galā pati, ka neesmu pietiekoši stipra. Vīrs jau neko nesaka, bet redzu, ka no rīta ir pārguris, sešos jāceļas un prom uz darbu. Cik bieži vīrietim būtu jāpaliek naktī pie bērna, lai nesanāk tā, ka neradu viņā negatīvas emocijas gan pret bērnu, gan pret mani pašu?”

Atbild Linda Rozenbaha, dūla un trīs bērnu mamma.
Daina, jautājums, vai es esmu laba vai slikta māte, laikam kādreiz ienāk prātā katrai mammai, arī man. Mūsdienās ir uzstādīts diezgan augsts standarts, ko tikai mātei vajadzētu (ne)iespēt un izklausās, ka Tu gribi atbilst kādam iedomātam ideālam. Ja mēs aptaujātu cilvēkus, kas ir laba mamma, katram būtu savi ieskati. Svarīgāka ir Tevis pašas kā mammas izjūta un pašnovērtējums. Ko man nozīmē būt labai mammai? Vai to maz var izmērīt? Vai es kļūšu labāka mamma, ja vienu nakti nosēdēšu ar bērnu uz rokām vai tomēr, lai to “izpelnītos” vajadzīgas divas naktis? Vai es palieku labāka mamma, ja tieku ar visu galā, neņemot vērā savu slikto pašsajūtu vai manam bērnam ir vajadzīga atpūtusies mamma, kura spēj būt vienkārši mamma, nevis tiekties būt perfekta? Vai un kā es varu sevi pieņemt kā vienkārši mīlošu mammu? ...

Vai es kļūšu labāka mamma, ja vienu nakti nosēdēšu ar bērnu uz rokām vai tomēr, lai to “izpelnītos” vajadzīgas divas naktis?

Ar bērniņa piedzimšanu mēs iegūstam ne tikai priekpilnus brīžus, bet arī saguruma un smagos mirkļus. Šobrīd mēs dzīvojam pēc diezgan jauna modeļa. Agrākos laikos cilvēki dzīvoja kopienās, vairākas paaudzes kopā, grupās un mammām vienmēr bija blakus kādi palīgi — mammas, vecmammas, ģimenes, kas dzīvoja turpat… Pienākumi tika sadalīti, viss negūlās uz vienas sievietes pleciem. Atslēgas vārds ir ATBALSTS. Mammām, tostarp Tev, arī ir vajadzīgs atbalsts un tas ir normāli, ka ir vajadzīgs atbalsts. Jo īpaši šobrīd, kad bērniņam ir grūtais zobu nākšanas periods, un tas paņem no Tevis daudz enerģiju. Kāpēc Tev ir svarīgi tikt galā pašai un par visām varēm būt stiprai — ja reiz esi nogurusi un krīti no kājām? Varbūt zini šo salīdzinājumu — ja lidmašīnai jāveic avārijas nosēšanās, drošības ierīces no sākuma jāuzvelk mammai un tikai tad viņai tās jāuzvelk bērnam — ja mamma par sevi neparūpēsies, viņa nevarēs parūpēties arī par bērnu. Bērns ir ieguvējs, ja mamma atpūšas. Vīrietis ir ieguvējs, ja mājās ir ar dzīvi apmierināta sieviete, nevis pārguris zombijs (atvainojos). Jauki, ka vīrs Tevi atbalsta — jūs abi esat bērniņa vecāki. Kā būtu, ja Tu vīram mierīgi pastāstītu, kā jūties — gan fiziski, gan emocionāli? Un kā būtu, ja Tu atklātu savas bažas par viņa iespējamām emocijām? Pats vīra pārgurums neko īsti neizsaka. Cilvēks var būt gan pārguris un nelaimīgs, gan pārguris un laimīgs, jo varējis otram palīdzēt. Kamēr nepajautājam, varam domāt par to, ko otrs domā ilgi un dikti… Tu mini, ka Tavos pienākumos ir saimniecība. Varbūt šajā laikā tā var pagaidīt? Vai vienmēr jābūt nevainojamai kārtībai? Varbūt padomā, kādas būtu iespējas gūt atbalstu pa dienu no vēl kāda? Mēs mēdzam pārsteigties ar secinājumu, ka nav neviena, kas varētu palīdzēt. Reizēm izrādās, ka turpat kaimiņos ir kāds cilvēks, kurš būtu laimīgs, ja viņam kāds uzticētu kādu darbu. Ja piedāvāt iespēju sev palīdzēt ir grūti, jo gribas “pašai tikt ar visu galā”, Tu pati vari izvērtēt personiskajos svaru kausos, ko kurā gadījumā Tu iegūsti (praktiski un emocionāli) — kādus risinājumus meklējot, ko savā domāšanā mainot vai nemainot. Un Tevī noteikti ir tā patiesā labā mammas sajūta — uzmeklē to.

IZLASI ARĪ psiholoģes Vitas Kalniņas rakstu Esi pietiekami laba mamma. Nevis perfekta.