Puiša mamma teica, ka mums jādzīvo kopā!

"Skolā iepazinos ar nākamā drauga māsu. Mācījāmies internātskolas vienā klasē. It kā dzīvojām ar šo meiteni vienā istabiņā, taču īsti nesatikām. Taču tad mans brālis sāka ar viņu satikties, un arī mēs tā pa īstam sadraudzējāmies. Bijām katra no sava Latvijas gala, un tā kā mēs dzīvojām blakus pilsētā, es,mans brālis un draudzene brīvdienās braukājām pie mums! Tad kādā oktobra dienā draudzenes brālis caurbraucot nolēma satikties ar māsu. Tā kā draudzene pilsētu nepārzināja, es gāju līdzi.

Un tur nu viņš stāvēja! Redzēju viņu tikai dažas minūtes, bet uzreiz vēderā saka dejot tauriņi. Es iemīlējos. Draudzenei to neteicu, jo nedomāju, ka vēl kādreiz satiksimies. Gāja laiks, decembrī man palika sešpadsmit. 18 februārī bija gaidāma draudzenes 18. dzimšanas diena. Protams, tiku uzaicināta arī es un mans brālis.

Aprīlī pārvācos, sākām kopdzīvi! Un jūnijā pēc Jāņiem piedzima mūsu meitiņa.

Draudzenes tēvs brauca mums pakaļ. Pa ceļam iebraucām pilsētā arī pie draudzenes brāļa. Un atkal, ieraugot viņu, es lidinājos mākoņos.
Diemžēl atkal viņu redzēju labi ja 2 minūtes. Tad braucām uz lauku māju, gatavojāmies nākamās dienas  svinībām. Nākošajā dienā sēžam virtuvē. Te veras durvis, man acis lielas. Tas taču mans sapņu princis! Taču centos neizradīt simpātijas. Centos izvairīties un neatrasties vienā telpā! Taču sanāca šādas tādas sadursmes.
Pienāca vakars, un sākām svinēt.
Tā kā pie galda ar pieaugušajiem bija kauns dzert, tad ar draudzeni dzērām paslepus. Protams, piedzēros!
Aizgāju, izvēmos un aizmigu. Kad pamodos, viņš sēdēja otrā gultā un skatījās uz mani.
Tā kā tobrīd istabā vēl bijām divatā, sākām pļāpāt, uzzināju, ka viņam tikko palika 17. Tad sanāca pārējie un vēl pasēdējām. Kad sākām domāt, kas kur gulēs, sanāca, ka man jāguļ blakus viņam. Labi! Tā nu mēs visu nakti pļāpājām, pienāca svētdienas rīts, un mums bija jābrauc uz skolu. Atvadījāmies, asaras saskrēja acīs, jo domāju, ka vairs nesatiksimies. Pa ceļam draudzene teica: „Zinu, ka viņš tev vakarā uzrakstīs.”
Man atkal vēderā tauriņi. Pirmdien sēdēju fizikas stundā, atnāca sms: „Es daudz domāju par mums.” Prasīju, par ko tieši. Viņš: „Ļoti gribu būt ar tevi kopā.” Uzreiz nobijos, jo ienāca prātā, ka  nebiju vēl skūpstījusies ar puisi… Taču piekritu.

Vienu vakaru pēkšņi zvanīja drauga mamma un teica, ka grib, lai dzīvojam kopā. Es it kā piekritu.

Tā gāja laiks un saku braukāt pie viņa ciemos. Tad pastāstīju, kas par lietu, viņš saprata un gaidīja, kad būšu gatava. Aprīlī pirmo reizi viņu noskūpstīju. Tad pavadīju pie viņa visu vasaru, un augusta pienāca tā pirmā reize, un kļuvām vel tuvāki! Vasaras beigās braucu mājās, jo bija jāgatavojas skolai. Tad tikāmies ļoti reti, reizi pāris nedēļās uz divām dienām. Visu laiku sarakstījāmies. Es sāku mācīties 10. klasē, viņš jau bija sācis strādāt. Es ilgi nenomācījos, pametu skolu. 17. oktobrī bijām kopā jau pus gadu. Kārtējā reizē, kad brauca ciemos, sakumā negribēju iet pretim, jo ārā bija ļoti slikts laiks. Bet tomēr aizgāju. Sagaidīju autoostā. Kad gājām mājās, lika man apsēsties pieturā. Un tad tas notika! Viņš mani bildināja! Es, protams, piekritu. Mājās vecāki bija šokā, taču priecājās.

Atvadījāmies, asaras saskrēja acīs, jo domāju, ka vairs nesatiksimies. Pa ceļam draudzene teica: „Zinu, ka viņš tev vakarā uzrakstīs.”

Vēl pēc kāda laika uzzināju, ka esmu 6. grūtniecības nedēļā... Paziņoju mammai, mamma teica, tas nekas, ka man tik 16, lai par abortu nemaz nedomāju, kaut gan tāpat nebūtu uz ko tādu gatava. Tad paziņoju to bērna tēvam. Viņš nobijās, taču no bērniņa neatteicās. Bija priecīgs un gatavs uzņemties atbildību. Protams, viņa vecākiem baidījāmies teikt, sarunājām, ka braukšu Jaunā gada pie viņa, jo 1. janvārī viņam dzimšanas diena – palika 18,, tad arī paziņosim vecākiem. Tā arī to neizdarījām. Pēc kāda laika pats pastāstīja.

Vienu vakaru pēkšņi zvanīja drauga mamma un teica, ka grib, lai dzīvojam kopā. Es it kā piekritu. Aprīlī pārvācos, sākām kopdzīvi! Un jūnijā pēc Jāņiem piedzima mūsu meitiņa. Ar laiku pārvācāmies, sākām dzīvot  atsevišķi arī no viņa  vecākiem. Pēc kāda laika pieteicās otrs mazulis. Tagad man ir 19 un draugam 20, mums ir divi burvīgi bērniņi, un esam ļoti laimīgi."

IZLASI ARĪ: Meitiņa 14 gadu vecumā

Māmiņa 14 gadu vecumā. Labāku var tikai pameklēt!

Māmiņa 15 gados

Man bija 17, kad paliku stāvoklī