Interesanti: gladiolu izcelsme un izmantošana ārstniecībā

Kaujā ar Bosfora pamatiedzīvotājiem trāķiešiem romieši tos pārspēja un gūsta saņemtos karavīrus pārvērta par gladiatoriem. Skumjas pēc dzimtenes divus no viņiem – Sentu un Teresu - padarīja par neizšķiramiem draugiem. Vēloties izklaidēt publiku, romiešu karavadonis lika abiem cīnīties uz dzīvību un nāvi, apsolot uzvarētājam dārgākā sapņa piepildīšanu – ļaut atgriezties Trāķijā. Tauru skaņas jau pavēstīja par kaujas sākumu, taču abi draugi iedūra zobenus zemē un metās viens otra apkampienos. Pūlis auroja, pieprasot divkauju, bet, kad Sents un Teress

atteicās to darīt, romiešu karavadonis lika tos nonāvēt. Tikko jaunekļi miruši nokrita uz zemes, viņu zobenu rokturi pārtapa brīnišķos ziedos. Atmiņai par cēlajiem gladiatoriem, tos nosauca par gladiolām.

Laikā pirms kristietisma ar gladiolu ziedu motīviem semītu tautas izrotāja sadzīves priekšmetus, ieauda tos paklājos. Islama valdnieku harēmu gūsteknes šos ziedus izmantoja zīlēšanā: skaitīja cik atvērušos ziedu ir gladiolu pušķī – to skaits norādīja stundu, kad būs tikšanās ar pavēlnieku. Viduslaikos šī zieda sīpoliņus dēvēja par nepārvaramām bruņām: tie ir klāti cietām zvīņām. Tolaik ticēja, ka tad, ja pie krūtīm atrodas gladiolu sīpoliņš, tas pasargā no ievainošanas kauju laukā, un bruņinieki virs sava dzelžu ietērpa karināja amuletu – nepārvaramās bruņas.

Gladiolas patika bagātajiem grieķim Onasim, viņš tās dāvināja Marijai Kallasai un Žaklinai Kenedijai.

Botāniķi ir fiksējuši 180 šī auga sugas, gladiolu dzimtene ir Rietrumāzija, Vidusjūras baseins, Āfika. Savvaļā sastopamas arī Eiropā un Sibīrijā. Starp Latvijas aizsargājamiem augiem, kurus aizliegts plūkt ir jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus) – tās zied mitrās pļavās pēc Jāņiem no sārtas līdz tumši violetas krāsas ziediem.

Dārza gladiolu vēsture nav visai sena, taču ir sarežģīta. Salcietīgie savvaļas ziedi Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā ir salīdzinoši sīki – 4 līdz 6cm gari, kamēr patiesi krāšņas, taču aukstumneizturīgas gladiolas aug Āfrikas dienvidu daļā. Pirmie  mēģinājumi tās audzēt  Eiropas oranžērijās sākās 1739. gadā, un tikai pēc simts gadiem Holandē ieguva pirmo hibrīdu – to sauc par Ģentes gladiolu- ko varēja audzēt zem klajas debess. Vēl  pēc gadiem 40 - 1888. gadā britu botāniskā dārza ekspedīcija no Zambezi upes baseina atveda gladiolas ar orģinālas formas dzelteniem  ziediem, kas, krustojot ar jau iegūto hibrīdu, kļuva par pamatu mūsdienu gladiolu kultūra šķirnēm. Tā pārsimts gados ir izveidotas vairāk nekā 1000 šķirņu.

Gladiolas gan pārtikas produkts, gan zāles. Platona skolnieks un Aristoteļa draugs Lesbas salā dzimušais sengrieķu dabas pētnieks filozofs Teofass (370. – 288.g.p.m.ē.) , kuru uzskata par vien no botānikas un augu ģeogrāfijas

pamatlicējiem un kurš dažādas dabaszinātņu jomās (fizikā, botānikā, mineraloģijā, filoloģijā u.c.) sarakstījis pāri par 200 darbu, norāda, ka pārtikā lieto gan gladiolu zaļumus, gan mīklā ceptus to sīpolus. Tikām romietis Plīnijs Vecākais mūsu ēras sākumā ir norādījis, ka viņa dzīves laikā gladiolu sīpoli izmantoti medicīniskos nolūkos.

Savulaik savvaļas gladiolas – mūsdienās šim nolūkam noder kultūršķirnes  - lietotas, ka nomierinošs un atklepojošs līdzeklis pie augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem akūta un hroniska bronhīta, pleirīta, tuberkulozes un plaušu vēža, garā klepus, astmas, diatēzes, dažādam alerģijā, hipertonijas slimības  agrajās stadijās, kā arī nieru un urīnceļu saslimšanas gadījumos, jo īpaši – pret nierakmeņiem. Tām piemīt arī sāpes remdējošas īpašības, kā arī spēja palielināt piena daudzumu barojošām mātēm.

Gladiolu bumbuļu uzlējums: 1 tējkaroti sarīvētu bumbuļu pārlej ar glāzi verdošu ūdeni un ļauj 1 stundu

iestāvēties. Dzer pa 1 tējkarotei 3 - 4 reizes dienā.

Ārīgi svaigi sarīvētu gladiolu sīpolu masu liek klāt pie brūcēm un čūlām, lai tās ātrāk sadzītu, vai kā apliekamo

zobu sāpju gadījumā.

Gladiolu lapas ir izcils vitamīnu avots – C vitamīna tajās ir 4 - 6 reizes vairāk nekā skujās, turklāt tām nav rūgtuma, sveķu smaržas un piegaršas. Vitamīnu dzērienu no gladiolām var pagatavot divējādi: Izžāvētas gladiolu lapas smalki samaļ (gabaliņos kas nav lielāki pa puscentimetru), 1 - 2 ēdamkarotes drogas ievieto stikla vai nemetāla traukā, aplej ar glāzi vārīta ūdens, un, ik pa laikam apmaisot, ļauj 45 minūtes ievilkties. Tad izkās un tūlīt izdzer.

Tāpat sagatavotas lapas tādās pašās attiecībās var pārliet ar verdošu ūdeni un ļauj ievilkties 5 - 6 minūtes, var piemest kriksīti citronskābes vai piepilināt nedaudz citrona sulas. Tāpat izkāš un tūliņ izdzer. Garšas uzlabošanai var pielikt nedaudz medu vai ievārījumu. Ar to pietiek, lai organisms uzņemtu dienai nepieciešamo vitamīnu daudzumu. 

Izmantotā literatūra Burtnieks Nr 18 (114)