Iekopjam mazdārziņu: garšaugs majorāns jeb desu zāle!

Majorāns (Majorana hortensis) ir viens no aromātiskākajiem garšaugiem, tāpēc uzturā tas jālieto uzmanīgi. Turklāt augs ir ļoti dekoratīvs, veido 30-50 cm augstu, zarotu krūmu, tāpēc, audzējot majorānu, priecēsiet gan garšas kārpiņas, gan acis.

Majorānu sēj aprīļa vidū kastītēs, podiņos, un nedēļas laikā tas uzdīgst. Dēsti sākumā aug lēni. Mazliet paaugušos izpiķē kastēs, podiņos — līdz jūnija sākumam jau būs paaugušies itin lieli, un tos var stādīt dobē 25x30 cm attālumā, iepriekš dēstus pakāpeniski norūdot. Taču var turpināt audzēt arī podiņos uz virtuves palodzes.

Majorāns labi jūtas vieglā, trūdvielām bagātā un pavisam nedaudz skābā augsnē (pH 6,4-6,6). Ieteicams stādīt dobē, kur iepriekšējā gadā auguši ar organisko mēslojumu baroti augi, vislabāk — pēc gurķiem, kartupeļiem. Rudenī vēlams iestrādāt kompleksos minerālmēslus 50-60 g/m2 pavasarī — 10-12 kg satrūdējušu kūtsmēslu.

Ieteicams stādīt dobē, kur iepriekšējā gadā auguši ar organisko mēslojumu baroti augi, vislabāk — pēc gurķiem, kartupeļiem.

Gādā par vienmērīgu mitrumu, sausā laikā mēreni, bet regulāri laistot.
Majorānu var pavairot arī ar spraudeņiem griež dzinumus ar trim lapiņām un sprai gādā par mitrumu un siltumu.
Lapiņas un dzinumus sāk izmantot jau jūnijā, bet krājumiem ziemai apmēram 10 cm virs zemes dzinumus nogriež pirms ziedēšanas. Neļauj ziedēt! Sasien slotiņās, žāvē ēnā, nojumēs, kur temperatūra nepaceļas virs 30 °C. Izžāvētos augus saberž pulverī un glabā tumšās stikla burkās u.c. slēgtos traukos.
Vai zināji?
Lapas un jaunie dzinumi satur daudz C vitamīna, arī karotīnu, P vitamīnu. Raksturīgo smaržu majorānam dod ēteriskā eļļa.
Majorānu tautas medicīnā lieto ārīgi, ja ir paplašinātas vēnas, reimatisms, grūti dzīstošas brūces. Majorāns atbaida burkānu mušas. Iestādīts dažādās dārza vietās, tas uzlabo augļu un dārzeņu garšu.
 

Avots: žurnāla Dārza Pasaule pielikums Dārzeņi un garšaugi