Rozmarīns — garšaugs teju visam!

Rozmarīns ir daudzgadīgs mūžzaļš augs, kas baidās sala, taču ir dekoratīvs, tāpēc to vērts pārziemināt podiņā uz palodzes.
Latviešu virtuvē rozmarīns nevar sacensties popularitātē ar dillēm vai ķimenēm, bet, piemēram, Vidusjūras virtuvē tas ir ļoti iecienīts. Garšvielai izmanto svaigas vai kaltētas rozmarīna jaunās lapiņas. Tām piemīt ļoti spēcīga smarža un garša, kas līdzinās skuju aromātam. Tā kā vienlaikus nevajag izmantot vairākas ļoti spēcīgas garšvielas, rozmarīnu neiesaka likt kopā ar lauru lapām. Gaļas ēdieniem rozmarīns piešķir medījuma noti, veiksmīgi nomāc aitas gaļas specifisko piegaršu. Pievienots mazās devās, rozmarīns dod interesantu niansi limonādei, tējai, konditorejas izstrādājumiem.
Rozmarīnu pievieno ēdiena gatavošanas beigās, jo, ilgi karsēts, tas ēdienu padara rūgtu.
Dīgst lēni, dzīvo ilgi.
Ārstniecības rozmarīnu (Rosmarinus officinalis) sēj, sākot no februāra. Sēklas dīgst gausi — 21-35 dienas. Pēc salnām izstāda ārā, starp augiem ievērojot 45 cm attālumu. Labvēlīgos apstākļos rozmarīna krūmiņš var sasniegt pat 90 cm augstumu, parasti gan tas ir daudz zemāks.
Latvijas apstākļos rozmarīns dobē nepārziemo, taču rudenī to var izrakt, iestādīt puķu podā un ziemā audzēt uz palodzes. Arī telpās nepietiekamā apgaismojumā augs spēcīgi smaržo.
Jaunās lapiņas var plūkt visu gadu.

Avots: žurnāla Dārza Pasaule pielikums Dārzeņi un garšaugi