Mēs gatavojamies kāzām, bet...
Pāris gatavojas kāzām, taču līgava nespēj rast mieru pēc zaudētā bērniņa un strīdiem, kas bijuši. Portāla mammam.lv/tetiem.lv reģistrētās lietotājas problēmstāstu konsultē attiecību konsultants Artūrs Šulcs.
Līgavas stāsts:
"Iespējams, tas nav nekas sevišķs un atradīsies vēl simtiem tādu pāru. Taču es uzskatu, ka ir vajadzīgs padoms, kā dzīvot tālāk. Kad iepazinos ar savu puisi, uzreiz sapratu, ka viņš ir tas, ar kuru vēlos pavadīt visu savu dzīvi. Ar viņu bija tāpat. Neskatoties uz to, ka viņa māte ir slimīgi apsēsta ar to, ka es viņas dēlu esot sabojājusi visās iespējamās jomās, mēs bijām laimīgi kopā. Laikam ejot, noskaidrojās, ka abi esam monogāmi pēc dabas, taču, tā kā mana nodarbošanās prasa ļoti daudz laika veltīt sabiedrībai, man apkārt ir daudz vīriešu kārtas pārstāvju. Viņš kļuva greizsirdīgs. Viss it kā tika izrunāts un šķita, ka ir kārtībā, taču pēc kāda laika, kad bijām uzsākuši kopdzīvi, viņš kļuva citāds - tāds kā vienaldzīgs, tajā pašā laikā ļoti greizsirdīgs. Sānsoļus nebiju spērusi ne mirkli. Tad iestājās grūtniecība. Viņš teica, ka viss būs citādi, deva man visu nepieciešamo. Tomēr viņš nedeva man ar mazo pašu galveno - mieru, pārliecību, ka viss būs labi. Tā vietā viņš vēl vairāk radīja strīdus, konfliktus... līdz es pazaudēju mazuli.
Neskatoties uz to, ka viņa māte ir slimīgi apsēsta ar to, ka es viņas dēlu esot sabojājusi visās iespējamās jomās, mēs bijām laimīgi kopā.
Pagāja laiks, satikāmies, izrunājāmies par visu, lai arī cik grūti nebūtu, atzinām savas kļūdas un esam kopā. Plānojam kāzas. Bet lielākā problēma ir tā, ka es netieku pāri gan bērniņa zaudējumam, gan arī tam, ko viņš lika man izciest. Vienkāršākais variants, protams, būtu sākt jaunu dzīvi, sadziedēt rētas un aizmirst veco, iespējams, sākt ko jaunu arī attiecību jomā, bet… Pavisam skaidri zinu, ka ļoti mīlu šo puisi un vēlos vēl aizvien būt kopā ar viņu. Arī viņš pats atzīst, ka nespēj iedomāties savu dzīvi bez manis. Bet kā tikt tam visam pārdzīvotajam pāri?"
Atbild attiecību konsultants Artūrs Šulcs, kas Gudro Sievu skolā vada nodarbību Kā pāra attiecības ietekmē bērniņa ienākšana ģimenē.
"Es šeit redzu divas problēmas. Pirmā ir Tava dzīvesbiedra attiecības ar māti. Tās ir incestuālas attiecības starp māti un dēlu, jeb nav notikusi šī divu personu atdalīšanās. Māte jebkuru sievietei, kas parādās dēla dzīvē, uzskata par ļauno sievieti, kas ieradusies pavedināt, ievilkt gultā un aizvest prom viņas mazo puisīti. Savukārt jaunais vīrietis jūtās neuzticīgs un nelojāls savai mātei, kad ir kopā ar kādu citu sievieti. Pašos pamatos neviena nav labāka par māti, tāpēc viņš meklē trūkumus arī Tevī. Zemapziņā viņš nav atdalījies no savas mātes un uzsācis patstāvīgu dzīvi kā autonoms vīrietis. Incestuālas attiecības nevar būt pozitīvas un auglīgas, turklāt tām ir arī sekas. Šajā gadījumā tā ir nāve - Tavs ķermenis nepieņēma grūtniecību incestuālo attiecību dēļ. Jūsu attiecību ilgtspēja atkarīga no tā, vai jaunais vīrietis spēs atdalīties no savas mātes. Tas ir noteicošais kritērijs. Precēties es ieteiktu tikai tad, kad tiktu skaidri noteikts, ka mātei ir sava dzīve, un viņas dēlam ir sava autonoma dzīve.
Otra problēma ir reproduktīvais zaudējums. Tu esi zaudējusi bērniņu, kas ir smags psiholoģisks pārbaudījums Tev un Tavām attiecībām. Vienai ar to būs grūti tikt galā, te būs nepieciešama speciālista palīdzība vai konsultācija.
Ir pieejamas arī dažādas atbalsta grupas, kas palīdz tikt pāri šāda veida pārdzīvojumiem. Piemēram, www.lina.lv. Varbūt Tev noder arī šis materiāls: Priekšlaikus dzimušo un aizgājušo bērniņu atbalstam."