Pieredze: Pēc šķiršanās esmu tik laimīga!

"Biju kopā ar puisi/vīrieti 6 gadus — drošvien citiem tie ir vistrakākie gadi visā mūžā — 18 līdz 24 gadi. Visiem tas bija traks ballīšu un eksperimentu pilns, bet man?

1. atziņa
"Kas ir gājējs — aizies". Jūs pat nevarat iedomāties, kam es gāju cauri — 3 pamešanas reizes — pazemojos līdz pēdējam, lūdzos, raudāju, draudēju... Sēdēju mājās un raudāju spilvenā — sūtiju sms, ka gaidu viņu mājās, un es tiešām gaidīju — raudāju un gaidīju. Sūtiju milijoniem sms uz kuriem, protams, nekad atbilžu nebija... Un jau tad es ar prātu sapratu, ka nav ko pašai sevi sāpināt — gaidīt un tad vilties... Nezinu, kāpēc — vai manas drausmīgi neatlaidīgās uzvedības pēc, 2 reizes atkal sagājām kopā, un no tā izriet 2. atziņa.

2. atziņa
"Tu esi vienīgais cilvēks, ar ko Tev būs jādzīvo kopā visu mūžu". Protams, pēc katras "atkal esam kopā" reizes es darīju visu iespējamo, lai būtu uz pasaules labākā draudzene. Man nebija citas dzīves, kā tikai viņa. Man vairs neeksistēja nekas. NEKAS. Ja es agrāk biju ļoti sabiedriska un man bija daudz draugu, hobiju, interešu un visādu aktivitāšu — tad tad man vairs nebija nekā. Es vienkārši stāvēju savā attīstībā... Es pazaudēju visus draugus, man bija tikai viņa draugi (kuri protams tagad nav) es vairs nesatikos ar savu ģimeni (jo brīvdienas pavadīju tikai ar viņu) es pat nekad nepaliku pasēdēt ar saviem darba kolēģiem (jo man taču bija jāiet mājās). Es tagad ar veselo saprātu domāju, ka man vienkārši nenormāli bija bail viņu atstāt vienu... Nezinu kapēc...

3. atziņa
...pēc 3 pamešanas reizes — nekas jau nebija savādāk, es, protams, raudāju, lūdzos — viss atkal no jauna! Viss tas pats... Un vienu dienu es sapratu — es taču sevi mīlu vairāk — kā es sevi tā varu pazemot!!! Un, jā, tajā mirklī es iegāju veikalā izvēlējos SEV visskaistāko gredzenu un tagad katru reizi uz viņu paskatoties es sev atkārtoju — es sevi mīlu!
Un kopš tās reizes viss — es neesmu aizsūtījusi nevienu sms, neesmu zvanījusi, nobloķēju draugos.lv facebookā un skypā.
Un jūs pat nevarat iedomāties, cik laimīga es esmu! Es tagad mīlu sevi un mīlu dzīvi! Es mīlu viena pati vakaros ierakties segās un skatīties kādas muļķīgas romantiskās komēdijas, es mīlu sev viena pati taisīt ēst... Es mīlu piektdienu vakarus kopā ar draudzenēm... Es mīlu sevi mīlēt!

Un puiši? Pagaidām par to vispār nedomāju — es noteikti kādu satikšu, bet vienu es zinu — es vairs nekad nedzīvošu cita dzīvi...

Visu diskusiju lasi šeit!