Rīgas bāriņtiesas kļūdas dēļ tēvam atņemti mazie dvīņi

Pie vainas ir Latvijas iestāžu vienaldzība un savulaik Rīgas bāriņtiesas pieņemtais lēmums, kas bērnu aprūpi uzticēja nevis tēvam, bet gan viņu vecmāmiņai, vēstī delfi.lv.  Dvīņiem drīz vien paliks trīs gadi un tēvs spriež, ka šādā vecumā viņus pārvest uz dzīvi citā valstī un citā ģimenē bērniem var radīt psiholoģisku traumu. Tāpēc Aleksejs tagad cīnās vismaz par to, lai bērni uzzinātu, kas ir viņu īstais tēvs.

Lai atrisinātu absurdo paternitātes atzīšanas problēmu, ir iesaistīts lērums Latvijas iestāžu un amatpersonu, ieskaitot gan nu jau bijušo, gan esošo Valsts prezidentu.

Murgs trīs gadu garumā
Dažas mobilajā telefonā pirms trim gadiem dzemdību nodaļā uzņemtas fotogrāfijas – tas ir viss, kas palicis tēvam atmiņai par viņa bērniem – Evu un Jegoru, raksta delfi.lv. Jau gandrīz trīs gadus viņš par bērniem nezina neko – ne kā viņiem klājas, ne kur viņi dzīvo.

Pa šo laiku bērnu tēvs vērsies neskaitāmās Latvijas valsts institūcijās, lai pierādītu, ka viņš ir šo bērnu tēvs, un bērnu izvešana no Latvijas bija pašmāju iestāžu rupja kļūda apvienojumā ar ģimenes radinieku ļaunu aprēķinu.

Kamēr Aleksejs bija aizņemts ar bēru rīkošanu, bērnu vecmāmiņa, mirušās Irinas māte, pirmā aizsteidzās uz Rīgas bāriņtiesu, kas, neiedziļinoties lietas būtībā, ātri iecēla Krievijas pilsoni – vecmāmiņu Jeļenu Č. par Latvijā dzimušo bērnu aizbildni.

„Ar Irinu mēs iepazināmies Ēģiptē daivingojot. Ceļojām vienā grupā, attiecības sākās strauji un viegli,” atceras Aleksejs. Drīz vien pāris nolēma uzsākt nopietnu kopdzīvi  un apmetās Rīgā. Tā kā Irina dabiskā ceļā ieņemt bērnu nevarēja, tika izlemts par labu mākslīgajai apaugļošanai. Klīnikā abi noslēdza līgumu par ārpusķermeņa apaugļošanu, kurā noteikts, ka abi „apņemas uzņemties vienādas vecāku tiesības un pienākumus pār bērnu, kas piedzims klienta neauglības ārstēšanas rezultātā”. Sieviete grūtniecības laikā nevēlējās rīkot kāzas, tāpēc pāris tā arī palika oficiāli nesalaulāts.

2009. gada janvārī piedzima dvīņi – meitene un puika. Nākamajā dienā bērnu māte Irina nomira. Negaidītās nāves dēļ bērnu reģistrācijas brīdī juridiski paternitāte nebija atzīta un bērnu dzimšanas apliecībā parādījās tikai bērnu mātes vārds. Tāpēc tēvam neatlika nekas cits, kā iet garāko ceļu – vērsties tiesā. Taču tas, kas sākumā šķita vienkārša formalitāte, turpinājumā izvērtās par īstu murgu. Visa vīrieša dzīve pēdējos gadus ir cīņa par paša bērniem un pret Latvijas iestāžu neieinteresētību un kļūdām.

Dvīņus slepus izved uz Krieviju
Kamēr Aleksejs bija aizņemts ar bēru rīkošanu, bērnu vecmāmiņa, mirušās Irinas māte, pirmā aizsteidzās uz Rīgas bāriņtiesu, kas, neiedziļinoties lietas būtībā, ātri iecēla Krievijas pilsoni – vecmāmiņu Jeļenu Č. par Latvijā dzimušo bērnu aizbildni. Tieši šo sākotnējo Rīgas Bāriņtiesas rīcību Aleksejs uzskata par institūciju liktenīgo kļūdu.

2009. gada janvārī piedzima dvīņi – meitene un puika. Nākamajā dienā bērnu māte Irina nomira. Negaidītās nāves dēļ bērnu reģistrācijas brīdī juridiski paternitāte nebija atzīta un bērnu dzimšanas apliecībā parādījās tikai bērnu mātes vārds.

Tālāk seko īsts tiesu un dažādu institūciju riņķa dancis. Vecmāmiņa vairākkārt ignorējusi tiesas lēmumu atvest bērnus uz ekspertīzi, bet, kad eksperti beidzot ieradās vecmāmiņas dzīvoklī paši, tur vairs neviena nebija. Bērni tiesas procesa laikā bija izvesti uz Krieviju. Vēlāk kļuva zināms, ka bērniem piešķirta Krievijas pilsonība un viņi adoptēti mirušās mātes Irinas māsas ģimenē par spīti tam, ka Latvijā šiem bērniem ir tēvs, kas gatavs pats audzināt savus bērnus.

Atbildīgo iestāžu vienaldzība
Pa šo laiku bērnu tēvs vērsies neskaitāmās institūcijās – vairākās ministrijās, bērnu tiesību aizsardzības iestādēs, policijā un vērsies pat pie Valsts prezidenta. Atšķirībā no Valda Zatlera, tagadējais prezidents Andris Bērziņš uzdevis vairākām institūcijām sniegt analīzi, liekot tām iedziļināties absurdajā situācijā.

Piemēram, bērnu tēvs vērsās pie Latvijas vēstnieka Krievijas Federācijā, lūgdams īstenot diplomātisko aizsardzību pār LR pilsoņiem, nodrošinot bērniem aizsardzību. Atbilde bijusi šokējoša: „ (..) Viņiem (bērniem) ir nodrošināta adekvāta aprūpe un audzināšana adoptētāju ģimenē.” Vai tiešām Latvijas pilsoņiem ir labāk dzīvot pie svešiem cilvēkiem nekā dzimtenē, kur tēvs visiem spēkiem cīnās par šo iespēju, neizpratnē ir dvīņu tēvs Aleksejs.

Janvārī gaidāma tiesa
Ierosinātajā krimināllietā par Rīgas bāriņtiesas darbībām un aizbildnes rīcību izmeklēšana nonākusi strupceļā, jo Krievija ignorē starpvalstu tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtību un nesniedz pieprasīto informāciju. Tāpat tēvs vēlreiz vērsies tiesā par paternitātes noteikšanu.

Tiesas sēdei jānotiek nākamā gada janvārī. Laiks iet un Aleksejs sapratis – bērniem tūlīt paliks pilni trīs gadi, tie ir jau gana lieli cilvēki, kas svešus cilvēkus sauc par māti un tēvu. „Sākumā mans mērķis bija atgriezt bērnus Latvijā, ja to varētu izdarīt līdz viņu trīs gadu vecumam. Vēlāk jau tas var izvērsties par lielu emocionālu traumu maniem bērniem, tāpēc tagad pēc mokošiem gadiem esmu sapratis, ka cīnos par to, lai viņi vispār pazītu mani. Lai es tiktu oficiāli atzīts par viņu tēvu, lai tiktu sakārtoti likumi tā, ka šāda situācija vairs nebūs iespējama arī citās ģimenēs. Kamēr nav noteikta paternitāte – es neko nevaru izdarīt ne šeit, ne Krievijā,” delfi.lv atzina Aleksejs.  

„Briesmīgi ir tas, ka neviens jau nezina, kādos apstākļos šie bērni dzīvo, kā pret viņiem izturas. Bāriņtiesa, zinot, ka mūsu valsts pilsoņi pēc būtības prettiesiskā veidā ir adoptēti Krievijā, nav interesējusies, kādos apstākļos bērni tur dzīvo un vai viņi vispār vēl ir šajā ģimenē, nevis kur citur,” uzsver bērnu tēvu pārstāvošā juriste Jeļena Timoņina.

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta – Riekstiņa par izveidojušos situāciju saka: „Tas (kā virzīsies lietas izskatīšana) lielā mērā atkarīgs arī no Krievijas iestādēm, kas arī adopcijas lietā neievēroja visas starptautiskās normas. Latvijas iestāžu iespēja ietekmēt situāciju šobrīd nav tik liela.”

Avots: www.kasjauns.lv