Mamma 13 bērniem, vecmāmiņa 33 mazbērniem un vecvecmāmiņa 11 mazmazbērniem
Reiz kādā pavisam parastā tālajā 1944. gadā, pavisam parastā dienā – 26. aprīlī, pasaulē nāca pavisam parasta, maza, trausla meitenīte. Šī pavisam parastā, trauslā meitenīte tika pie pavisam parasta, bet cēla vārda – ANNA.
Šis stāsts nemaz neiesākās laimīgi, jo meitenītei prognozēja
pāris dienas dzīvot, bet tomēr liktenim labpatikās šīs prognozēs
nepiepildīt un nu jau pavisam parastā, mazā, trauslā
meitenīte šai pasaulē dzīvo 68 gadus.
Šis stāsts ir par manu Mammu ANNU KINČU, kura tālajā 1980.
gadā, kad pasaulē nācu es, jau desmitais bērns, saņēma diplomu ar
godpilnu nosaukumu – „MĀTE VARONE”. Mammai dzīvē nav gājis viegli,
tā viņu pamatīgi ir situsi un rūdījusi. Jau no bērnu dienām
ir smagi strādājusi, un smagā darbā ir ritējis arī Mammas mūžs. Tā,
dzīvei ritot, Mamma ir dāvājusi dzīvību 13 bērniem, bet, diemžēl,
ir pārdzīvojusi arī to, ka vienu 3 gadus vecu meitu zaudēja
ugunsgrēkā. Tagad mēs Mammai esam 6 meitas un 6 dēli. Lai gan nemaz
nav gājis viegli, tad tomēr es savu Mammu apbrīnoju un ļoti, ļoti
cienu par to, kā viņa par mums visiem ir gādājusi un rūpējusies,
cik nu vien varēja.
Viņa mums ir MAMMA ar lielo burtu. Šobrīd par to liecina tas, ka mēs Mammai pa visiem kopā esam jau dāvājuši 33 mazbērnus. Un jau ir 11 mazmazbērni.
Lai gan savā laikā Mamma ir tikusi nosodīta par tik daudziem bērniem, tad varu teikt tikai to, ka Mamma mūs ir audzinājusi pēc sabiedrībā pieņemtām normām, ieaudzinot mūsos īpašības, kas sabiedrībā tiek augstu vērtētas. Neviens mēs neesam staigājuši ar tukšu vēderu un noskrandušām drēbēm. Mamma nekad nav bijusi lūdzēja un staigājusi ar izstieptu roku, lai tik mums palīdz un žēlo, jo esam daudzbērnu ģimene. Mamma vienmēr ir rūpējusies par to, lai dārzā būtu sastādīts viss nepieciešamais, lai pēc tam varētu visu ko burkās salikt ziemai. Pagraba plaukti ir vienmēr piepildīti ar mammas gatavotiem labumiem, kurus arī šobrīd viņa katram mīļi dāvā, kad aizbrauc ciemos. Mēs visi bērni esam strādājuši no mazotnes, katram ir bijis uzlikts, kāds pienākums, kāds darbs, kas jāpadara. Mēs visi esam kopīgi strādājuši, tādā veidā Mamma mūsos ieaudzināja gan darba prasmes, gan atbildību. Mēs jau no mazotnes iemācījāmies paši par sevi rūpēties, un no Mammas esam paņēmuši nenovērtējamu dzīves bagāžu, kas mums noder, aizejot katram savā dzīvē. Šobrīd mēs visi bērni esam jau savās dzīvēs, bet vēl joprojām Mammai tiek prasīti padomi un palīdzība, kad vien tā ir nepieciešama. No mūsu puses Mamma ir pelnījusi pateicības un uzslavas vārdus, ka viņa mūs ir izaudzinājusi būt par godīgiem, strādīgiem cilvēkiem. Viņa mums ir MAMMA ar lielo burtu. Šobrīd par to liecina tas, ka mēs Mammai pa visiem kopā esam jau dāvājuši 33 mazbērnus. Un jau ir 11 mazmazbērni. Mazbērni un mazmazbērni ir Mammai vislielākā dāvana un viņa, cik nu vien ir iespējams, cenšas mūs visus sapulcināt kopā. Šobrīd Mamma ar lielu prieku un lepnumu auklē manu divgadīgo dēlēnu un protams arī citus mazbērnus, ja ir nepieciešamība.
Mēs jau no mazotnes iemācījāmies paši par sevi rūpēties, un no Mammas esam paņēmuši nenovērtējamu dzīves bagāžu, kas mums noder, aizejot katram savā dzīvē.
Uzslavas un atzinības pašas par sevi nenāk, tam visam apakšā ir bijis smags darbs, un Mamma mums ir spējusi būt par piemēru tam, ka nekad nevajag padoties, lai cik grūtiem laikiem esam gājuši cauri. Viņa ir pierādījusi to, ka ir VARONE mūsu acīs. Protams, kā jau dzīvē notiek, ir arī savi asumi bijuši, bet tie vienmēr tiek pārvarēti. Par to, ka Mamma ir mūs lieliski audzinājusi liecina arī tas, ka saņemu uzslavas arī no vīramātes, ar kuru arī man ir ļoti paveicies, bet tas jau ir cits stāsts...:):):)
Bildē esam gandrīz visa ģimene, trūkst tik vienas māsas. Šo
ģimenes fotografēšanos organizēja Mamma, kurā pulcējās arī mazbērni
un mazmazbērni, kuri nu varēja ierasties. :)
Iesūtījusi Mārīte Miezīte, konkursa "Sirdsstāsti par mammām" dalībniece
Piedalies skaistajā konkursā arī tu!