Kā sveša Mamma kļuva arī par manējo Mammu

...Varētu pat teikt, ka esmu no nelabvēlīgas ģimenes, vairākus gadus atpakaļ kaimiņos dzīvoja sieviete vārdā Biruta Baha, un starp mūsu ģimenēm bija pazīšanās. Tā nu Dieviņš bija lēmis man viņu sūtīt kā tādu sargeņģelīti, jo mana īstā mamma īpaši neaizrāvās ar manis audzināšanu :( , man kā katram bērnam protams gribējās savu super mammu. Dieviņš, kā vienmēr saku, "sadzird" arī parastos cilvēciņus, vajag tikai ļoooti vēlēties un viss būs...

...Stāsts jau ir par to, ka sveša Mamma, kurai pašai ir savs bērns, neliedz svešam kaimiņbērnam  mīlestību, rūpes, gādību. Laiks ir pagājis diezgan daudz, man šobrīd jau ir 29 gadi un pati š.g.3.martā kļuvu par Māmiņu brīnišķīgai meitiņai Loretai:)
Laikam arī tāpēc uzjundījās bērnības atmiņas, un vēlējos izstāstīt par Savu un tai pašā laikā Svešo Mammu:), kas kļuva arī par Manējo:)
...Kad man gāja grūti, blakus bija Biruta, ļoti bieži bērnībā  slimoju, ārstus apmeklēju kopā ar Birutu, jo viņa bija tā, kura visu ievēroja, kurai rūpēju Es un mana veselība. Ar redzi bija problēmas, Biruta izkārtoja brilles, ko vien vajadzēja visu palīdzēja Biruta. Kad sirsniņa sāpēja, varēju dalīties ar Birutu, visu to, ko vēlējos dalīt ar savu miesīgo mammu nevarēju. Ik dienas  bija mans atbalsts un liels – BIRUTA... Viennozīmīgi viņa ir sieviete ar lielo burtu ...

novēlu katram savu sargeņģelīti, ja tā ir gadījies dzīvē, ka nav savas īstās mammas...

Gāja jau visvisādi, bet vienmēr viņa bija līdzās, prata mani noturēt normālā dzīves līmenī. Goda vārds bez viņas Es nezinu, kā man būtu gājis. Tā ir mana baltā puse, kā es saku. Un esmu lepna par to, ka man ir tāda MAMMA...

Man atmiņā iespiedās tas laiks, kad viņa lika man mazgāties. Atnācu pie viņas kā jau bērns nosmulējies :) melnu muti, rokas – uuiuiu. Atceros, Biruta paskatās uz mani un saka tā – iesākumā jāiet tev dušā, es skatījos uz viņu un tagad vēl atceros, kā man bija bail no ūdens. Noģērbos, iegāju dušā, palaidu ūdeni un ātri apskalojos, gāju ātri ārā. Stāv Biruta. Šī saka – cik ātri nomazgājies. Es saku – jā, es ātri. Šī saka – nu, nu, tik ātri tā lieta neiet, ej atpakaļ un kārtīgi nomazgājies:) Un sauca vēl skaļi – noberzies:):):) Un tā ar laiku viņa mani pieradināja pie ūdens un mazgāšanās :):):):)
Kad es ar viņu runāju, tad saku, ka mēs kopā varētu romānu sarakstīt par manu dzīvi, kā mums abām gājis pa šiem gadiem. Un šobrīd es pat nevaru ne dienas iedomāties, kad nepazvanu viņai vai viņa man, vai neaizeju ar mazo. Kad piedzima mazā, saku meitiņai – brauks Tētis un ome Bicene ciemos un vedīs mūs no slimnīcas mājās. Viņa ir mana Mamma un tā būs vienmēr, jo bez viņas es vienkārši  šai lielajā pasaulē  pazustu. Viņa bija īstajā laikā īstais cilvēks, kas mani paņēma savā paspārnē.
Ar Birutas dēla ģimeni arī esam ļooti labās attiecībās, un viņas mazbērni arī ir superīgie, tagad visi ucina mazo Loretiņu kā savējo. Mīļi. Tāpēc novēlu katram savu sargeņģelīti, ja tā ir gadījies dzīvē, ka nav savas īstās mammas...

:( Lai vai kā, mana īstā mamma ir mamma, kas mani laida šai pasaulē. Par to jau ar viņai jāsaka paldies, īstā mamma man ir mirusi. Ejam ar Birutu, kopjam viņas kapu kopiņu, tā kā viss notiek, dzīve turpinās...

Un ar atkāpīti – sakiet vēl, ka dzīvē nav sakritību, esmu precējusies ar Birutas brāļa dēlu, tā kā mums beigās ir radniecīgas saites :) Un par to arī saku paldies dievinam, ka tā viss ir sagadījies un noticis, ka esam Radi:)

Birutai 9.mijā ir DZIMŠANAS DIENIŅA... SUPERĪGI… MAMMAI MAIJĀ MĀTES DIENA UN SAVA DIENIŅA ARĪDZAN VĒL KLĀT:) MĒS VIŅU ĻOOOTI MĪLAM...


Ir divas pasaules –
Lielā un katram savējā...
Un lai kas ar notiktu tai lielajā
Galvenais, lai savējā Tu justos laimīgs...

Iesūtījusi Lolita Loce-Paruškina, Tukums:), konkursa konkursa "Sirdsstāsti par mammām" dalībniece

Piedalies skaistajā konkursā arī tu!