Vīrs jau 3 gadus ārzemēs, es Latvijā pieskatu bērnus...

Kādas mammas stāsts:

"Nu jau 3 gadus dzīvojam atsevišķi – vīrs strādā ārzemēs, bet es Latvijā pieskatu bērnus. Pēdējā laikā mani moka, pat nezinu, kā to nosaukt, neziņa, histērija.
Tracina fakts, ka nevaram dzīvot kopā. Vīrs atzina, ka viņam trūkst uzņēmības, lai to nokārtotu. Tad nu laiku pa laikam iet spalvas pa gaisu. Mani kaitina, ka viņš var aizbraukt makšķerēt vai līdzīgās izklaidēs, bet, ja es kur gribu, tad man jāiet ar bērniem, jo atstāt nav kur. Jāpiebilst, ka dzīvoju lauku pensionāru pilsētiņā, tā kā draudzeņu arī šeit nav. Varbūt ir kādas zāles, ar kurām novērst šo emocionālo stāvokli?"
 

Pārdomās dalās personīgās meistarības trenere, un NLP meistare Sarmīte Šmite:

"Zāles jau varētu atrast vienmēr. Bet vai tas mainīs radušos situāciju? Vai tiks raksta kāda izeja, vai vismaz ideja ,ko tagad darīt lietas labā.
... Un kā jau visās gudrās grāmatās rakstīts, tad varētu sākt ar sevi pašu.

 Var saprast, ka gribas dusmoties, mest visu pa gaisu... bet ko tas dos? Jo vairāk pārmetam, jo mazāk ir vēlmes ar tādu cilvēku satikties un kontaktēties. Protams, ka vīram, dzīvojot bez bērniem, ir daudz vieglāk, atsūta naudu un viss, bet kur paliek intīmās attiecības?
Un tomēr sieviete ir tā, kas rada labu gaisotni savās mājās... Varbūt atnāk doma, ko darīt, lai vīram rastos vēlme dzīvot atkal kopā.

Pirms sarunas ar vīru izdomājiet, par ko būs runa. Kāds varētu būt sarunas mērķis. Kādu rezultātu vēlaties sasniegt. Ieklausieties pašā vīrā, sadzirdiet viņa vērtības, tad sapratīsiet kā tieši uzrunāt viņu, lai sadzird jūsu sacīto.

Ir jau arī tajā visā kas ir pašreiz, savi labumi. Vīrs tomēr materiāli rūpējas par jums un bērniem. Jūs varat nestrādāt un daudz laika veltīt viņiem un sev. Kamēr bērni ir mazi, viņiem visvairāk vajadzīga mamma. Mammas iekšējā drošības sajūta ir svarīga, lai bērni savā dzīvē būtu laimīgi.

(Izmatojiet brīdi, kad varat būt viena un uzrakstiet, cik daudz laba ir tajā, ka jums pašreiz ir šāda situācija. To var rakstīt pateicības formā. Tad izdariet secinājumu no uzrakstītā...)
Šajā brīdī dusmojoties visu savu enerģiju atdodiet visam sliktajam, kas jūsuprāt jūsu dzīvē ir... Un tad vairs nav spēka nekam... Pazūd mīlestība... Un ko tālāk? Paliek dusmās izrunātie vārdi un pārmetumi... Un tā mēs ar savām domām veidojam savu pasauli. Viss taču materializējas.

Ir jau arī tajā visā kas ir pašreiz, savi labumi. Vīrs tomēr materiāli rūpējas par jums un bērniem. Jūs varat nestrādāt un daudz laika veltīt viņiem un sev.

Jums tagad ir laiks saviem vaļaspriekiem. Varbūt padomāt, ko kādreiz vēlējāties darīt un ķeraties tik klāt. Tad izgaisīs liekās domas un galvā radīsies idejas. Un par to pašai būs prieks. Jo vairāk dusmosieties uz kaut ko, jo vairāk to sev dabūsiet. Kā apburtajā lokā. No šī loka ir jāiziet ārā. To var izdarīt citādi rīkojoties, vai attiecoties pret radušos situāciju.
Pašreiz izskatās, ka vīrs viens pats ir pie kaut kā vainīgs... Bet vai ir vainīgs??? Un ko tas vispār nozīmē? Vainu cilvēki meklē, ja nevēlas par kaut ko uzņemties atbildību.

Ja jūs dzīvojat lauku pilsētiņā, tad noteikti atradīsies arī kāds vecāks – pazīstams cilvēks, kas šad tad varētu izpalīdzēt ar bērnu pieskatīšanu. Jo katram cilvēkam ir vajadzīgs kāds draugs, ar kuru varētu parunāties, jo cik saprotu, tad ar vīru tas diez cik labi nesanāk, vismaz pašreiz. Un sieviete ir emocionāls cilvēks, tātad viņai vajag savas emocijas kādam izpaust. Labi, ja ir kāda laba draudzene. Un atpūta no bērniem ir vajadzīga arī mammai. Sarunājiet ar vīru, ka nepieciešama mazliet nauda cilvēkam, kas šad tad varētu pieskatīt bērnus.

Pirms sarunas ar vīru izdomājiet, par ko būs runa. Kāds varētu būt sarunas mērķis. Kādu rezultātu vēlaties sasniegt. Ieklausieties pašā vīrā, sadzirdiet viņa vērtības, tad sapratīsiet kā tieši uzrunāt viņu, lai sadzird jūsu sacīto. Protams bez pārmetumiem, bet konstruktīvi. Var jau tā dzīvot emocijās, bet tad caur emociju prizmu īsti nekas netiek saredzēts.  Ja emociju filtrs ir tīrs un caurspīdīgs, vai ja no situācijas izejam ārā, it kā no sevis paša....
... Tad var ieraudzīt kas notiek. Jūs varēsiet pati sev ieteikt kādus ieteikumus. Jo visu ko rakstu ir pārdomas par tēmu...

Ieklausieties sevī pašā... Izejot ārā no situācijas varbūt ieraudzīsiet kādu risinājumu uz kuru ir jāiet. Sastādiet plānu ko darīsiet. Atrodiet ar ko sākt, kas būtu vissvarīgākais tieši šobrīd.

Lai jums izdodas!
Ir tāds labs teiciens. Mēs bieži vēlamies tik daudz ko, bet neredzam, kas mums jau pieder!"