Bērnība, bērnība... Kas tā tāda?!
Bērnība, bērnība... Kas tā tāda??? Es savu bērnību pavadīju dārza vagās, siena talkās, lai kaut ko nopelnītu skolai. Mammai nebija laika par mums rūpēties...
FOTO: Mammamuntetiem.lv
"Mana bērnība pagāja dārza vagās, lai sev un māsai kaut ko nopelnītu skolai."
Lasītākais
Plus vēl tam man bija jāsapelna līdzekļus mazajai māsai.
Mammai nebija laika, lai par mums rūpētos, viņai labāk patika iedzert savās kompānijās, kuras nebija tās labākās... Man nebija tādu kaimiņu, kas uzņemtos rūpes par mums vai pieskatītu mūs. Bet es nesūdzējos, man bija apņēmība - kad es izaugšu, es nebūšu tāda, kā mana mamma.
Nu jau man ir 25 gadi, man ir divas pašas mīļākās, foršākās meitiņas, saprotošs, mīļš draugs pie sāniem un normāla, stabila dzīve.
Man bija apņēmība - kad es izaugšu, es nebūšu tāda, kā mana mamma.
Varu būt tikai pateicīga savai mammai - viņa man neapzināti deva dzīves norūdījumu. Zinu, ka nekas nenāk viegli, ka pašam viss ir jādara, no gaisa nekas nekritīs.
Tik un tā mīlu savu mammu, kaut par to vien, ka viņa man ir devusi iespēju dzīvot šajā pasaulē.
Iesūtījusi lasītāja ar segvārdu mamma, konkursa "Sirdsstāsti par mammām" dalībniece
Piedalies skaistajā konkursā arī tu!
.jpeg-804x536.jpg)
