Par gaidāmo bērniņu mamma uzzināja, kad sākās dzemdības...

Viss sākās ar to, ka mamma devās apmeklēt sieviešu ārstu, domājot, ka gaida bērniņu. Dakterīte veica pārbaudes un arī grūtniecības testus - divas reizes. Ar smaidu paziņoja, lai neuztraucas (mamma tobrīd bija 41 gadu jauna), jo grūtniecības tests ir negatīvs un nekur pārbaudes rezultātos nekas neuzrādījās, lai gan viņas grūtniecība tobrīd bija ilgusi jau mēnesi. Mana māmiņa mierīgi dzīvoja tālāk. 

Mamma nedaudz pieņēmās svarā, jo tā notiekot, kad iestājas klimakss, tā skaidroja dakterīte. Bet nekas cits neliecināja, ka mama būtu stāvoklī - nebija nedz lielais, skaistais puncis, nedz slikta dūša, nedz kādu citu pazīmju, tik citreiz tādas savādas sajūtas puncī, it kā tas grieztos... 

Mamma nedaudz pieņēmās svarā, jo tā notiekot, kad iestājas klimakss, tā skaidroja dakterīte. Bet nekas cits neliecināja, ka mama būtu stāvoklī - nebija nedz lielais, skaistais puncis, nedz slikta dūša.

Kādu svētdienas rītu mammai bija savādas sajūtas un viņa vairs nejutās tik labi. Vairs nebija laika saukt pēc palīdzības, un mamma saņēma drosmi un izturēja godam! Tētis bija mājās, bet veica remontdarbus, līdz kādu brīdi skatās telefonā -  sieva zvana un paziņo, lai atnāk uz guļamistabu. Atceros, kā man tētis šo smaidot stāstīja: “Aizeju uz guļamistabu un skatos - sieva guļ gultā ar mazo! ” Savukārt mamma teica, ka tētis, ieraugot mazo, esot nedaudz sastindzis, bet tad pasmaidījis un jautājis: “Meitiņa vai dēliņš?” Dēliņš!

Atceros, kā man brālis zvanīja pavēstīt šo ziņu, ka esmu māsa vēl vienam brālītim. Es biju lielā šokā, jo nesapratu, no kurienes tad vēl viens brālītis? Sākumā domāju, ka mamma adoptējusi vienu no mūsu audžubērniņiem (jā, mana ģimene ir viena no Latvijas audžuģimenēm), bet tad brālis man stāstīja un stāstīja, un tad sapratu, ka jābrauc mājās no Rīgas uz laukiem, jo jāparūpējas par pārējiem mazajiem bērniņiem ģimenē... Protams, sapirku kādas drēbītes mazajam, jo nekādas pirmās nepieciešamās drēbītes nebija nopirktas. Mana mamma teica, ka šis mazais brīnumiņš ienesis mājās pilnīgi jaunu dzīvībiņu, jo manam otram jaunākajam brālītim ir jau 15 gadi... Ar brāļuku mums ir ievērojama gadu strapība, bet ģimenē ir arī mazie audžubērniņi, tā kā mazajam apkārt ir jauka kompānija, lai sasmīdinātu vecākus :).

Manuprāt, mazais būs īsts brīnumiņš, jo mēs dzīvojam blakus baznīcai un pēc kādām 10 minūtēm, kā mazais bija nācis pasaulē, zvanīja baznīcas zvans! Mamma ir laimīgākā sieviete pasaulē, jo ir četri dēli un viena meita. Vēlāk mamma, tētis un bērniņš devās uz slimnīcu, lai mazajam veiktu nepieciešamās pārbaudes. 

Iesūtījusi: Līga Liekmane, konkursa "Sirdsstāsti par mammām" dalībniece

Piedalies skaistajā konkursā arī tu!