Vīrietis lūdz padomu, kā palīdzēt mīļotajai sievietei – alkoholiķei

"Esam mēģinājuši savā starpā par to runāt un kaut kādā veidā risināt šo problēmu, bet parasti tas viss beidzas ar lielu skandālu. Daudzi cilvēki noteikti ieteiktu atstāt šo sievieti, bet šo cilvēku es pārāk stipri Mīlu un man ir dārgs. Protams, esam runājuši par ģimenes pieaugumu, ko protams vēlamies, bet te nu atkal ir problēma - alkohols. Vienmēr ir dzirdama atbilde no viņas puses: būšu stāvoklī, beigšu dzert. Bet kur ir garantija,  ka tad, kad būs stāvoklī, to nedarīs, ja pat nepaiet ne diena, kad atkal tiek vaļā korķētā kārtējā pudele.

Nekad neesmu vērsies pēc palīdzības šādos saitos, bet esmu uz izmisuma robežas un nezinu, ko lai dara. Protams, visus šos skandālus, kas ir bijuši mūsu starpā, esmu piedevis. Ir pat bijis tā, ka nolaiž pa kreisi, uz ko nākamajā rītā ir viena atbilde: es neatceros, un tā nav taisnība. Pārāk stipri mīlu šo cilvēku un man ir pārāk dārgs, bet tā tālāk dzīvot arī nevar. Esam zvanījuši un anonīmajiem alkoholiķiem, bet tālāk gan nekur neesam tikuši, jo viņa uzskata, ka nav problēmu. Saprotu, ka kokam ir divi gali, pats, protams, alkoholu nelietoju vispār, kā jau arī daļai ir problēmas ar naudu šajos laikos, bet ne par to šoreiz runa. Patstāvīgi tiek pārmests, ka nav intīmās attiecības, nav kopā pavadītā laika, nevedot nekur, dāvaniņas, protams, tajā skaitā arī... Bet kādas var būt attiecības un kino, piemēram, ja cilvēkam visu laiku ir alkas pēc alkohola un nav veselā saprata, kad to lieto.

Esam zvanījuši un anonīmajiem alkoholiķiem, bet tālāk gan nekur neesam tikuši, jo viņa uzskata, ka nav problēmu.

Katru dienu atkārtojas viens scenārijs - atbraucu mājās, un mans mīļais cilvēks jau sēž pie alus pudeles un pat nesveicinās, jo ir pārāk piekususi padienu, lai viņu netraucējot, neglāstot un vispār - pat pirkstu nepieliekot. Neiztrūkst arī braukšana reibumā pie stūres, kas ļoti labi patīk, tikai brīnos, ka nav ne reizi noķeta. Turēt to visu iekšā jau varu, bet nu ir līdz robežai, kad vairāk nezinu, ko darīt un kā darīt.

Mans mīļais cilvēks, protams, šajā visā situācijā sevi vainīgu neredz, tikai manu vainu, kad neesot viņai vīrietis pie sāniem, kas varot viņai dot to, ko gribas viņai. Ka es patstāvīgi bojājot garastāvokli, sāpot no manis galva un pārbaudot viņas nervu līmeni. Kad arī aizbraucam kaut kur pie draugiem, radiem jeb uz kādu citu vietu, obligāti vajag iedzert. Jeb, kā saka, atslābināties no grūtās darba dienas vai nedēļas. Lieto, protams, patstāvīgi, gandrīz katru dienu un pietiekamos daudzumos, lai neko neatcerētos. Istenībā jau pat nezinu, ko lai dara un kā lai to visu novērš."