Kā tikt galā ar nejauko pārtikas kodi virtuves plauktos

Sviļa raksturojums 
Kode ir 6-9,3 mm gara, pieaudzis kāpurs sasniedz 15-17 mm. Kode dzīvo 2-3 nedēļas
Kāpurs - apmēram 60 dienas. Turklāt kūniņas spēj pārziemot. Mātīte izdēj 50-400 olas; parasti gada laikā izaug divas paaudzes. 

Kodes pārtiek no sausiem pārtikas līdzekļiem - žāvētiem augļiem, riekstiem, labības, graudaugiem, moltiem, šokolādee, tējas. Traukos, kurās iemitinās kodes, pārtika tiek piesārņota ar tīkliem, fekālijām, kāpuru ādām un beigtiem kāpuriem.


Apraksts:
Kodes pieder pie taureņu sugas. Pasaulē ir satopamas aptuveni 150000 kožu sugas. Kodēm ir raksturīgs zvīņains ķermenis un spārni. Kožu attīstības cikls ietver olu izdēšanu, bezspārnu kāpuru izšķilšanos, to iekūņošanos kūniņā un pieauguša insekta izšķilšanos no kūniņas.
Tās kodes, kuras parasti mājās bojā produktu krājumus un tekstīlijas, pieder pie Tineidae vai Pyralidae dzimtas. Kopīgs šīm abām kožu sugām ir tas, ka pieauguši insekti ir salīdzinoši maza lieluma. Tie ir neuzkrītošā krāsā un pārsvarā ir aktīvi naktīs vai krēslā. Pieaugušu kožu dzīves ilgums bieži ir tikai dažas dienas. Tās neēd barību un uzņem tikai ūdeni. Bojājumus materiālos nodara kožu kāpuri. Kodes attīstības ilgums no olas līdz kūniņai atkarībā no apkārtējās temperatūras var ilgt vairākus mēnešus.
Tā kā visas kožu sugas partnera meklēšanai izmanto sev raksturīgas smaržvielas, izliekot sintētiskos feromona slazdus, pāroties gatavās kodes var pievilināt slazdam. Pārsvarā tiek pievilināti tēviņi. Slazdos tiek izmantots neliels daudzums feromona, un tie ir nekaitīgi cilvēkiem.

Uzglabājamiem produktiem kaitīgas kodes
Uzglabājamiem produktiem kaitīgas kodes parasti tiek sauktas par „pārtikas kodēm“. Blakus miltu svilnim (Ephestia kuehniella) un citām Ephestia kožu sugām vislielākais krājumu kaitēklis Eiropas mājsaimniecībās ir pārtikas svilnis (Plodia interpunctella). Pārtikas svilņa kāpuru barības spektrs ir ļoti plašs - žāvēti augļi, rieksti, sēklas, pākšaugi, šokolāde, kakao, tēja, kafija un garšvielas. Iespējams, ka pārtikas svilnis sākotnēji nāk no Rietumāzijas, un ar preču tirgošanos tika izplatīts pa visu pasuli.

Pārtikas svilņa izskats un dzīvesveids
Pārtikas svilņa spārnu platums ir 12-18 mm. Spārniem ir raksturīgs zīmējums un sarkanbrūni gali. Drīz pēc izķilšanās no kūniņas svilņi pārojas. Mātītes pievilina tēviņus ar dzimumferomoniem, kas tiek izdalīti no speciāliem dziedzeriem. Tēviņi ar saviem taustekļu uztver šos feromonus. Mātītes izdēj 100-400 sīkas oliņas uz piemērota substrāta vai uz pārtikas līdzekļu iepakojumu ārpuses. No olām izšķiļas dzeltenbalti kāpuri, kuri vairākas reizes nomet ādu. Tie nodara kaitējumu pārtikai, piesārņojot to ar fekālijām un tīkliem. Ja apkārtējā temperatūra ir ap 20°C, tad jau pēc aptuveni 6 nedēļām kāpuri ir 14-17 mm gari un pamet barošanās substrātu, lai iekūņotos. Kūniņas pie tādiem nelabvēlīgiem apstākļiem kā aukstums, gaišums vai bieza apdzīvotība var vairākus mēnešus atdusēties miera stāvoklī.

Apkarošana
Pārtikas kodes jeb svilņi patiešām ir ļoti nepatīkama sērga – ja nav laicīgi pamanīti, tie ātri savairojas produktos, un tos pilnīgi iznīdēt ir grūti. Svilņi atrod arvien jaunas pārtikas glabāšanas vietas, iedēj tur oliņas, kas attīstības ciklā neatgriezeniski sabojā pārtikas produktu. Ja pakā palicis mazliet miltu vai makaronu, kas piemirsti un nolikti skapīša tālākajā stūrī, pārtikas kodēm tā ir ideāla vieta, kur pavairot savu dzimtu astronomiskos ātrumos.

Profilaktiski pasākumi ir apdraudēto pārtikas līdzekļu regulāra vēdināšana. Palīdz arī netīrumu, piem., miltu pēdu, notīrīšana, jo no olām izšķīlušamies niecīgā izmēra kāpuriem ir nepieciešams tūlītēji uzņemt barību, jo tie ātri ir izsalkuši. Nopērkot pārtikas līdzekļus, tajos jau var būt kožu oliņas vai kāpuri.
Ja tiek atklāta kožu invāzija, skartie pārtikas līdzekļi nekavējoties ir jāiznīcina un apkārtne ir rūpīgi jāizpēta, vai nav redzamas kožu pēdas. Tikai tad, kad visas oliņas un kāpuri ir iznīcināti, izvāzija vairs neatkārtojas.

Feromona slazdi
Izvietojot feromona slazdus, var pievilināt kožu tēviņus, kuri tad pielīp pie līmslazda virsmas. Tādā veidā var konstatēt pārtikas svilņa izvāziju. Izķerot kožu tēviņus, vienlaicīgi var samazināt kožu populāciju. 
Ražotāji apgalvo, ka feromons ir niecīgās devās, un cilvēkam šādi slazdi nav kaitīgi, tos varot likt pārtikas tuvumā. Izķerot pārtikas kožu vīrišķos eksemplārus, var samazināt to populāciju. Šis paņēmiens arī lieliski noder, lai konstatētu svilņu invāziju, kontrolētu, vai nav sākusies jauna invāzija pēc apkarošanas pasākumu veikšanas. Neveicot citas darbības, vien uz virtuves skapīšu durtiņām, pārtikas plauktos un citviet virtuvē izliekot šos līmslazdus, pilnībā nevar atbrīvoties no lidoņiem. 


Izķeršana
Pat tad, ja cītīgi ar rokām izķer lidojošus svilņus, problēmu tas neatrisina. Pieaugušas kodes dzīves ilgums ir vien pāris dienas. Bojājumus nodara tieši kāpuri, nevis lidojoši kukaiņi. Pirmais, ko dara iesācēji pārtikas kožu apkarošanā, – pārtikas krājumus saliek maisiņos, kurus rūpīgi aiztaisa, domājot, ka tādējādi pasargās pārtiku no kodēm. Pieaugušie kukaiņi netiek maisiņā, bet tie sadēj oliņas uz pārtikas iepakojuma ārpuses. Kāpuri ir ļoti dzīvelīgi, tiem nesagādā problēmas izgrauzt maisiņā caurumu un pamieloties ar tā saturu.
 

Kompleksā apkarošana
isus pārtikas produktus no virtuves skapīšiem, tajā skaitā tējas un garšvielas, rūpīgi jāizrevidē. Ja tika pamanīts kaut viens kūniņas savilkts tīkls, izkārnījumi (gaiši dzeltenas, mazas bumbiņas, kā smilšu graudi), nemaz nerunājot par baltajiem tārpiem un pieaugušajiem lidoņiem, pārtikas produktu kopā ar visu iepakojumu ir sadedzināmi. Produkti, kas nav apskādēti, saliekami stikla burkās un noslēdzami ar metāla vāciņiem.
Ļoti rūpīgi jāiztīra visi skapīši, jo kāpuriem, kad tie izšķīlušies, tūlīt jāuzņem barība. Īpaša vērība jāpievērš skapīša stūriem, līstītēm, jo kāpuri kūņojas klusā, tumšā vietā, kur tos neviens netraucē. Pēc tam skapīšos saliekami līmslazdi, kur tie nedēļu vēl pievilina apkārt lidojošos tēviņus. 

Citas apkarošanas metodes
Milzu jātnieciņš ir pārtikas svilņa parazīts. Tas uzdēj savas olas uz pārtikas svilņa olām, kuras tad tiek apēstas. Pats milzu jātnieciņš sava niecīgā lieluma dēļ nav pamanāms.

Raksts publicēts sadarbībā ar www.musas.lv