Kliedzu uz bērniem par sīkumiem. Netieku galā ar sevi...

Mammas stāsts: "Man ir ļoti jauka ģimene - mīlošs un gādīgs vīrs un divi burvīgi bērni pirmsskolas vecumā. Situāciju nedaudz sarežģī fakts, ka mēs dzīvojam kopā arī ar vīra bērniem (nu jau pieaugušiem) no iepriekšējās laulības, taču stāsts nav par viņiem. Es netieku galā pati ar sevi… Cenšos pret visiem būt jauka, laipna atbalstīt visus savējos, taču brīžiem es burtiski uzsprāgstu. Es nespēju savaldīties un sakliedzu uz saviem bērniem par pilnīgiem sīkumiem, piemēram, mūžīgo čammāšanos no rītiem, kad jāsteidzas katram savās gaitās, par izlietu ūdens krūzi vai sazīmētām sienām istabā. 

Pēc šādas nesavaldības es, protams, jūtos briesmīgi, cenšos ar bērniem izrunāt, kāpēc tā rīkojos un lūdzu piedošanu, bet tad pienāk nākamā reize... Es tik ļoti vēlos būt tāda mamma, kuru bērni redz un dzird priecīgu un laimīgu, nevēlos, lai mana kliegšana atstāj uz viņiem negatīvu ietekmi un nepadara viņus par tādiem, kā es. Lūdzu iesakiet kā tikt galā ar nesavaldību, kā panākt, lai es neuztrauktos par sīkumiem, kā strādāt ar sevi?"

Atbild personīgās meistarības trenere un NLP meistare Sarmīte Šmite:
"Lai kaut ko dzīvē mainītu, vispirms tas sevī ir jāpieņem. Pieņemiet un ieskatieties šai situācijai „sejā.” Atzīstiet savas emocijas, nosaucot tās vārdā, piemēram, mani kaitina... man nepatīk... es nevaru... esmu dusmīga... utt. Kad izpratīsiet, kā šīs emocijas nosaukt, varēsiet ķerties pie lietas - sevis pilnveidošanas.
 

Dienu sāciet ar pateicību, par visu kas jums ir apkārt, par mīļajiem tuviniekiem, par vīra pieaugušajiem bērniem, par saviem bērniem.

Varbūt esat uzņēmusies pārāk lielu atbildību par visiem ģimenes locekļiem?
Vai varbūt sevi par zemu vērtējat? Censties vienmēr pret visiem būt labai, diez vai dos rezultātus. Galvenais, ka nebūsiet patiesa pret sevi. Ieteiktu rīkoties caur mīlestību, pasakot un nosaucot lietas īstajos vārdos. Ne vienmēr tas patiks pašai un citiem. Ja sacītais būs teikts caur mīlestības prizmu, tad vēlāk nebūs sliktas domas par sevi, kāpēc tā sacījāt, vai kāpēc tā izturējāties. Esmu dzirdējusi domu - nav jābūt vienmēr labam, bet jārīkojas ar mīlestību. Tad arī sacītais citus uzrunās un domstarpības neradīsies…
Tātad jāpiestrādā pie sava mīlestības „trauka” papildināšanas.
 

Uzrakstiet uz papīra savu mājinieku labās īpašības, patīkamās rīcības... Visu dariet pateicības formā. Tas gan nevienam nav jārāda un jāsaka. Redzēsiet, cik daudz labu īpašību ir viņos. Jo vairāk saskatīsiet citos labo, jo vairāk tas vairosies jūsos pašos. Tas apzināti pārslēgs jūsu domāšanu uz pozitīvo. Iekārtojiet sev blociņu, kurā ierakstiet katru dienu labās lietas, kas ar jums notiek.. Arī to, ja ir izdevies uz lietām un situācijām paskatīties pavisam citādi nekā iepriekš...

Ja no rītiem kaitina bērnu čammāšanās, tad iespējams, vakaros nav viss sakārtots nākamajai dienai. Ne viss ir jums pašai jādara. Sarunājiet ar bērniem, ka spēlēsiet spēli, jau vakarā visu sakārtojot rītdienai. Lai nākamā diena būtu raita un priecīga. Vakarā kopā ar bērniem, vai ģimenes locekļiem var pārrunāt  lietas, kas labi izdevušās. Uz pārējām situācijām var paskatieties it kā no malas, lai konstatētu, kas būtu jādara citādi.
 

Varbūt esat uzņēmusies pārāk lielu atbildību par visiem ģimenes locekļiem?
Vai varbūt sevi par zemu vērtējat?

Jau iepriekš saplānots un mierīgs rīts dos Jums iespēju justies labi. Varbūt piecelties desmit minūtes iepriekš, nekā parasti... Atliks laika arī dažam mīļam vārdam. Sajutīsiet sevī siltumu un mieru. Jo, cik iekšēji mierīga un pieņemoša būsiet, tā jutīsies visa jūsu ģimene.

Dienu sāciet ar pateicību, par visu kas jums ir apkārt, par mīļajiem tuviniekiem, par vīra pieaugušajiem bērniem, par saviem bērniem. Par to, ka esat šajā pasaulē. Par to, ka vēlaties mainīties... par visu!!!

Varat izmantot apgalvojumus, kurus dienas laikā pie sevis skandiniet vai varat arī tos rakstīt uz papīra.

Piemēram:
Es esmu laimīga, priecīga, mierīga un pieņemoša jebkurā dzīves situācijā.
Es pieņemu un mīlu savu ģimeni tādu kāda tā ir..
Man ir viegli mainīt savus ieradumus.. (Varbūt tas nemaz tā nav, bet tas var smadzenēm likt jau reaģēt pavisam citādi.)
Uzrakstiet un izvēlieties tādu apgalvojumu, kas pašai vislabāk patīk un rezonē ar jūsu sajūtām...

Cik saprotu, tad katram no mums uz zemes tiek dots kāds uzdevums. Iespējams viens no jūsu uzdevumiem ir iemācīties pieņemt un labvēlīgi izmantot iekšējo enerģiju, kas pašreiz izpaužas kā agresivitāte. Patiesībā visvairāk jūs to vēršat pret sevi...

..... pieņemt. Tas nebūt nenozīmē nolaist rokas un ļaut kāpt kādam sev uz galvas. Un ja kāds rīkojas ne tā, kā mēs gaidām, tad mēs dusmojamies. Bet varbūt pieņemt un saprast, ka šis cilvēks spēlē kādu lomu tieši mums, lai mēs augtu un kaut ko galu galā saprastu....?

Jo patiesāka būsiet pret sevi un saviem ģimenes locekļiem, nevis pareiza, jo labāk jutīsieties pati.  Cik saprotu viss jau ir kārtībā... Tikai nepareizās emocijas veidojas jūsu galvā, kad kādai lietai vai situācijai piešķiriet negatīvu enerģiju. Mums ir izvēles iespējas, kā reaģēt... Pamēģiniet uz vienu un to pašu situāciju apzināti attiekties citādi... un kas būtu, ja mazliet arī nokavētu? Patiesībā jau vienmēr esam laikā...

Pavērojiet savus bērnus, kā viņi rīkojas. Patiesībā ikviens cilvēks mūsu dzīvē  ir skolotājs un vislielākie skolotāji ir mūsu bērni. Mēs, pieaugušie, piešķiram pārāk lielu un smagnēju nozīmi visām lietām. Nervozi reaģēt, tas ir ieradums. Bet ieradumus var manīt, vispirms tos gan atpazīstot. Tātad ir izvēle. Tikai tā katru reizi ir jāapzinās. Tas būs treniņš. Un ja sākumā reakcija ir vecā, tad šo domu pārformulējiet un pārveidojat par pozitīvu... Raidiet Visumā to, ko vēlaties saņemt pretim....

"Domas, kuras mēs izvēlamies, ir līdzīgas krāsām, ar kurām mēs gleznojam uz savas dzīves auduma." /Luīza Heija/"