Padomi Baltijas jūras saglābšanai

Jau vairākus gadus "homo ecos:" īsteno kampaņu "Latvija - zaļākā valsts pasaulē?", lai aicinātu cilvēkus apzināties un novērtēt Latvijas dabas vērtības, un vienlaikus mudinātu viņus

rīkoties, saudzētu dabas bagātību.

2012.gadā publicētajā Jēlas universitātes pētījumā Latvija saņēma ļoti augstu novērtējumu - tā tika atzīta par otro zaļāko valsti pasaulē un saņēma pirmo vietu kā valsts, kurai ir bijis

lielākais progress vides rādītāju uzlabošanā. Šis ir ļoti labs vērtējums un atgādinājums mums novērtēt to, ka mēs, atšķirībā no cilvēkiem citās zemēs, varam elpot tīru gaisu, mums ir tīrs dzeramais ūdens, meži, citur Eiropā reti sastopamas augu un dzīvnieku sugas.

Tomēr ir arī daži vides aspekti, kur aina nav tik spoža, viens no tiem - situācija Baltijas jūrā. Labā ziņa ir tā, ka katram no mums ir pa spēkam dot savu ieguldījumu

Baltijas jūras atveseļošanā. Baltijas jūras sateces baseina apkārtnē dzīvo 90 miljoni iedzīvotāju, kuri nodarbojas ar saimniecisko darbību, bet mājsaimniecībām ir ietekme - tās lieto sadzīves ķīmiju, lieto priekšmetus, kuru ražošanā tiek izmantotas bīstamas vielas, izmanto transportu. Piesārņojums ir dažāds un tas atrod ceļu uz jūru.

Ko darīt, lai mazinātu mūsu dzīvesveida radīto ietekmi uz Baltijas jūru?

Liec upē akmeni!

Visas upes tek uz jūru un tā kā Baltijas jūrā ūdens nomainās ļoti lēni - 35 gadu laikā, jūras ūdens kvalitāti lielā mērā veido upju ūdens kvalitāte - 75% nitrātu un 95% fosfora Baltijas

jūrā ieplūst no upēm. Būtiska problēma ir arī skābekļa trūkums, kas samazina bioloģisko daudzveidību un veicina upju un jūras aizaugšanu. Hidrologs Andris Urtāns ir radījis metodi,

kā palīdzēt upēm, arī Baltijas jūrai, saņemt vairāk skābekļa. Liec upē akmeni! Jā, tieši tik vienkārši! Ieliekot upē akmeni, mēs palīdzam ūdenim sajaukties ar gaisā esošo

skābekli un veicinām upes straujteci. Upes tik ātri neaizaug, ūdens saglabā dzirdrumu, tiek nodrošināti bioloģiskai daudzveidībai labāki apstākļi, un arī Baltijas jūrai tiek piegādāts labas

kvalitātes, ar skābekli bagāts, ūdens. Tāpēc mēs aicinām nākamajā pavasarī pievienoties kādas upītes tīrīšanas talkā un ielikt upē akmeni. Jūs pavadīsiet lielisku dienu kopā ar ģimeni un būsiet izdarījuši ļoti labu darbu Baltijas jūrai.

Lieto videi draudzīgu sadzīves ķīmiju -sodu, sāli, citronu

Gandrīz viena ceturtā daļa fosfora piesārņojuma rada ikdienā izmantotā sadzīves ķīmija. Mēs gribam, lai māja spīd un laistās, un mums šķiet, ka iedarbīgāku līdzekļu lietošana

atvieglos mums mājas soli. Diemžēl sadzīves ķīmija satur videi un cilvēkiem bīstamas vielas, un tās no mūsu mājām nokļūst notekūdeņos, pēc tam upēs un vēlāk - Baltijas jūrā. Bez tam, šī ķīmija ietekmē arī mūsu veselību. Ko varam darīt? Izvērtēt, vai konkrētajā situācijā mazgāšanas vai tīrīšanas līdzeklis vispār ir nepieciešams. Bieži vien vēlamies lietot "niknākos" līdzekļus, lai gan varētu izmantot daudz saudzīgākas metodes vai arī neizmantot ķīmiju vispār. Aicinam izvēlēties dabīgus tīrīšanas līdzekļus, piemēram sodu, citronu sulu, sāli, vai izmantot videidraudzīgu sadzīves ķīmiju, un lietot to ar mēru un atbilstoši situācijai. Iegādājoties sadzīves ķīmiju, iepazīstieties ar produkta sastāvu un izvēlieties to, kas satur pēc iespējas mazāk fosfātu un fosfora, kā arī pievērsiet uzmanību mākslīgo smaržvielu un

krāsvielu daudzumam. Jāatceras, ka videi draudzīgākais mazgāšanas līdzeklis ir ziepes.

Nemēslo pludmalē un palīdzi to sakpot

Ekspedīcijā gar Baltijas jūru, mūsu valsts teritorijā, šovasar secināts, ka atkritumi ir visur. Monitorings tika veikts 35 vietās, un visās tika atrasti atkritumi. Atkritumi piekrastē ne vien rada neglītu iespaidu un padara nepatīkamu atrašanos pie jūras, bet arī apdraud piekrastē esošos putnus un citus dzīvniekus. Sīkākās atkritumu vienības putni

nereti apēd, savukārt lielākās paliek pludmalē mēnešiem un gadiem ilgi, lēnām sadaloties vai izšķīstot. Nemēslo pludmalē,savus atkritumus izmet tuvākajā atkritumu tvertnē vai ņem

līdzi. Un atsaucies pašvaldības vai iniciatīvu grupu aicinājumam sakopt pludmali. Bērniem māciet neatstāt pēdas dabā. 

Savu nolietoto sadzīves tehniku nodod pārstrādei

Mums apkārt ir daudzu priekšmetu, kas, nokļūstot dabā, var radīt tai kaitējumu, piemēram, baterijas, spuldzes, termometri, akumulatori, arī lielāki priekšmeti, sākot

no mobilajiem tālruņa aparātiem līdz pat ledusskapjiem. Pētījumi liecina, ka bīstamo vielu koncentrācija atsevišķās vietās Baltijas jūrā ir ļoti augsta. Tādēļ ir ļoti svarīgi lietas, kas var

saturēt bīstamās vielas, nodot pārstrādei, nevis izmest kopā ar sadzīves atkritumiem, jo, bīstamajām vielām nonākot augsnē un gruntsūdeņos, un vēlāk  arī Baltijas jūrā, tās var

neatgriezeniski ietekmēt augsnes, ūdens un vēlāk arī mūsu pārtikas kvalitāti. Baterijas met tikai tām paredzētajā kastītē, ko var atrast lielākajā daļā lielveikalu, savukārt

savu laiku nokalpojušo sadzīves tehniku - tai paredzētajos pieņemšanas punktos.

Izvēlies rotaļlietas bez baterijām un izgatavo tās pats

Šķirojot bērnu mantu kasti, rotaļlietas, ar ko jūsu bērni vairs nespēlējas, atdodiet citiem bērniem. Ja rotaļlietas ir salauztas, tās vairs nevar salabot un jūs tās grasāties mest ārā,

pārliecinieties, ka tās nesatur baterijas, jo tās nedrīkst izmest pie sadzīves atkritumiem. Vēl labāk - izvēlieties rotaļlietas, kuras nedarbina baterijas, kopā ar bērniem veidojiet rotaļlietas

no dabas materiāliem un sadzīves priekšmetiem.

Lai arī pēc daudziem gadiem mēs varētu braukt pie jūras, skriet basām kājām, būvēt smilšu pilis, peldēties, vērot saulrietu, zvejot, rūpēsimies par savu jūru un iemācīsim to darīt mūsu bērniem.

Materiāls tapis sadarbībā ar biedrību "homo ecos:"