Cik kaitīgs ir zīdaiņu pārtikas iepakojumā atrodamais bisfenols A (BPA)?
Daudzas zīdaiņu pudelītes ir gatavotas no cietās plastmasas, kuras sastāvā ir viela ar nosaukumu bisfenols A. Bisfenolu A lieto arī epoksīdsveķu, plastmasas virtuves piederumu, metāla konserva bundžu iekšpuses izolācijai un kosmētikā kā konservantu.
Bisfenols A pirmo reizi tika sintezēts jau 1930. gadā. Šobrīd
PBA visā pasaulē tiek ražots milzīgos apjomos. Piemēram, 2002. gadā
tika saražots apmēram 2,8 miljoni tonnu šīs vielas.
Bisfenols A ir atrodams plastmasās, no kurām ražo mazuļu barošanas
pudeles, ūdens pudeles, pārtikas kārbas, saldētavu sastatnes,
mikroviļņu krāsns siltumizturīgos traukus, galda piederumus, briļļu
stiklus, medicīnisko aprīkojumu, CD un DVD, mobilos telefonus,
elektroniskās ierīces, sporta aprīkojumu un auto detaļas.
Kāpēc bisfenols A ir kaitīgs?
Ražojot iepakojumu pārtikai vai dzērieniem, gadās, ka paliek daži
neapstrādāti bisfenola A elementi (savienojumi) vai arī saikne, kas
bisfenolu savieno ar plastiku, var izrādīties nestabila un tāpēc
var pārtrūkt. Tas nozīmē, ka pat mazs bisfenola daudzums var
saindēt pārtiku vai dzērienus un iedarboties uz cilvēka organismu.
Tā kā BPA pēc savas būtības ir kseno (xeno) estrogēns (ķimikālija,
kas spēj atdarināt cilvēka hormona – estrogēna – darbību), tas var
nopietni iedarboties uz organismu.
Pat mazs bisfenola daudzums var saindēt pārtiku vai dzērienus un iedarboties uz cilvēka organismu.
Tāpēc Eiropas Savienībā bisfenols A tiek klasificēts kā 3
kategorijas toksikants – viela, ko jāuztver par kaitīgu cilvēkam,
īpaši mazuļiem. Šis secinājums tika izdarīts, pamatojoties uz
pētījumiem, kas nodrošināja pietiekamu daudzumu pierādījumu par
vielas stipro ietekmi uz cilvēka organismu, izraisot pat auglības
pavājināšanos. Efekts un bīstamības pakāpe līdzīga kā citiem
toksikantiem (indīgām vielām). Izdevumā "Molecular Endocrinology"
nesen publicēts pētījums, kas pierāda, ka mūsdienās teju
visuresošajai plastmasu sastāvdaļai bisfenolam A grūtniecības laikā
nonākot topošās mātes organismā, ilgtermiņā ievērojami palielinās
hormonu reakciju biežums un jaunradušos šūnu skaits piena
dziedzeros meitām. Tas, savukārt, saistās ar iespējamu palielinātu
krūts vēža rašanās risku.
Pētījumi parādījuši, ka iespējamie efekti var būt: ietekme uz vīriešu reproducēšanās kanālu un priekšdziedzeri, ietekme uz spermas producēšanu, ietekme uz krūts audiem, kas var izraisīt krūts vēzi, kā arī pie ātrākas sievietes pubertātes, pie spontāniem abortiem un kopumā var ietekmēt sievietes un vīrieša uzvedību. Tāpēc īpaši svarīgi par to domāt jau no mazotnes. Ietekme uz imūnsistēmu vēl tiek pētīta.
Pēdējā laikā daži svarīgi pētījumi tika veikti Japānā, un tie pierādīja, ka bisfenola A lielāka ietekme ir uz sievietēm, īpaši attiecībā uz spontāniem abortiem. Šīs pētījums tika uzsākts, pamatojoties uz agrāk veiktiem pētījumiem ASV, kas paredzēja, ka BPA pelēm izraisa tā saucamo mejotisko aneiploīdiju, kas ir vistipiskākais spontāno abortu izraisītājs.
Bisfenola A piesārņojums dabā
BPA piesārņojums ir arī izplatīts
apkārtējā vidē, jo īpaši ūdeņu vidē: industriālos un vietējos ūdeņu
atkritumos un kanalizācijas notekūdeņos, kā arī atkritumu
izgāztuvēs. Rezultātā BPA nonāk upju ūdeņos un rada nogulsnes.
Bisfenols A arī piesārņo jūras ūdeni un ir atrasts vairākos jūras
dzīvniekos, ko izmanto pārtikā. BPA konstatēts arī bērnu un
pieaugušo urīnā, kā arī nabassaites asinīs. Bīstamākais ir tas, ka
daži pētījumi rāda, ka šīs vielas koncentrācija daudzos gadījumos
var izraisīt kaitējumu veselībai.
„Ir pierādīts, ka bisfenols A, ja tas saskaras ar ēdienu, tajā
iesūcas, kā rezultātā šo ķīmisko vielu arī apēdam. Diemžēl šī viela
uzkrājas cilvēka organismā un ir veselībai potenciāli kaitīga.
Kādēļ ir tik grūti pierādīt vielas kaitīgumu? Jo ir jāveic ļoti
daudz eksperimentu un iespējams paies pat 20 gadi, lai teiktu, ka
tā ir kaitīga. Bet jau šobrīd ir pierādīts, ka tā var veicināt
dažādas saslimšanas. Pētījumi gan veikti uz dzīvniekiem,” skaidro
sabiedriskās vides aizsardzības organizācijas "Zaļā brīvība"
vadītājs Jānis Brizga.
Kā izvaitīties no bisfenola A iedarbības?
Viens no veidiem, kā izvairīties no bisfenola A iedarbības, ir ierobežot konservēto pārtikas produktu daudzumu uzturā, kā arī atteikties no polikarbonēto pudeļu izmantošanas. Lai mazinātu BPA ietekmi uz mazuļiem, polikarbonētas bērnu pudelītes tiks aizstātas ar nepolikarbonētām pudelītēm. Tā kā bisfenols A ir kaitīgs veselībai, daži bērnu pārtikas ražotāji, piemēram, "Semper", bērnu pārtikas iepakošanā izmanto vāciņus, kas nesatur bisfenolu A.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs iesaka pārtikas produktus, īpaši tos, kas paredzēti zīdaiņiem, nekarsēt polikarbonāta jeb cietās plastmasas traukos, jo paaugstinātas temperatūras apstākļos pārtikā var nonākt bisfenols A. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskā komiteja jau vairākus gadus pēta bisfenola A izmantošanu polimēru materiālos un priekšmetos, kas nonāk saskarsmē ar pārtiku, īpašu
uzmanību pievēršot bisfenola A ietekmei uz zīdaiņu veselību un
attīstību.
Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas centra pārtikas
nekaitīguma eksperti iesaka pārtiku, īpaši zīdaiņiem paredzētos
maisījumus, nesildīt cietās plastmasas traukos (neievietot ļoti
karstā ūdenī, mikroviļņu krāsnī), vai arī to darīt temperatūrā, kas
nepārsniedz +80°C, tādējādi piesārņojuma risku samazinot līdz
minimumam.
Avoti: www.zb-zeme.lv
www.bisphenol-a.org