Kaislība beidzās, un tagad saņemu pļaukas

Dzirkstele uzšķilst ātri 

"​Jau kādu laiku attiecībās ir klusums. Kuru gan es mānu. Klusums ir bijis jau no sākuma. Ļāvos kaislībai, ko tad uzskatiju un redzēju kā mīlestību, ļāvu tai sevi ievilkt attiecībās ar cilvēku, kurš nebūt nav mans cilvēks. Neņēmu vērā nedz raksturu un uzskatu atšķirības, nedz tuvu cilvēku viedokli. Likās, ka nu ir man ideāls cilvēks blakus, un man absolūti neinteresē, ko par to domā citi. Bet no dzīves pierādās, ka ir lietas, ko citi redz labāk.. Bet tad nu par visu pēc kārtas.

Iepazināmies publiskā pasākumā, saskatijāmies, un bija tā dzirkstele un viss. Ļāvos tai, lai gan nevajadzēja.

Ļoti strauji sākām dzīvot kopā - es pie viņa, pie viņa vecākiem. Pirmo gadu dzīvoju, tā, it kā neredzētu daudzas lietas, piemēram, to, ka ar mani nerunā, kā attiecībās pieņemts izrunāt, ja ir kādas problēmas, bet ar mani viņš nekad nerunāja. Tā vietā man aiz muguras dzivoja pilnīgi ačgārnu dzīvi. Nevis strādāja, kā īstam vīrietim pieklājas, bet gan dzīvoja uz kredītiem. Līdz tam, kad es sāku netīšām atrast viņa slēptos rēķinus un brīdinājumus. Tad nu bija spiests izstāstīt. Bet nu viena lieta ir paņemt, otra lieta ir atmaksāt!

Vārds DARBS bija svešvārds viņa vārdu krājumā, un viņa parādus dabūja maksāt viņa ģimene, un tai skaitā arī es, jo es taču dzīvojot kopā...

Sapnis par bērniņu

Lai nu kā, bet problēmas arī vieno, likās, ka nu viss ir kārtībā. Nospriedām, ka gribam bērniņu. Bērniņš arī pieteicās, bet lai kā es arī negaidiju, ka kaut kas mainīsies, nekas nenotika. Viņš joprojām pat nedomāja sākt strādāt, lai kaut ko sagādātu bērnam. Viņš joprojām laiskojās gultā pie TV. Tagad, kad tā padomāju - jā, visu sagādāju es. Plus tam visam viņš papūlējās padarīt manu skaisto gaidīšanas laiku par elli. Nepārtraukti strīdi, draudi pamest, tikai tādēļ, ka pēkšņi viņam ir bail, un bailes viņš pārvarēja nevis kaut ko darot, bet gaidot, kad visu atkal noliks gatavu priekšā. Un tā ir vienmēr, ar jebkuru lietu, vai tā ir nauda, vai kas cits, viņš bija tik ļoti pieradis, ka viņam viss tiek pasniegts gatavs, ka viņš pat nedomāja kaut ko darīt. Jo ir taču tik ērti nedarīt neko, bet viss beigās ir. 

Tā nu velku šādas attiecības jau 3 gadu. Bērniņam tagad jau 1,6 gadi, bet nekas nemainās. Nē, mainijās gan!

Klāt visam šim nākusi roku palaišana. Jau kādu laiku galvā kultivēju domu par promiešanu.

Protam ir arī aizdomas par krāpšanu. Kapēc aizdomas? Jo neesmu pieķērusi gultā, līdz ar to nevaru teikt, ka tā 100% notiek, bet ir daudzas lietas, kas par to liecināja jau kādu laiku, piemēram, telefona slēpšana, SMS nakts vidū, kuras tiek lasītas tualetē, nevis man blakus esot. Pat vairākas reizes esmu pamodusies naktī, un viņš sēž krēslā un kau tko raksta. Un, kad palūdzu iedot telefonu, tā ārdās, rauj no rokām ārā.. Arī intīmas attiecības mums bija reti.. 

Ne reizi vien esmu teikusi par aiziešanu, bet vienmēr viss beidzas ar vienu un to pašu - es tieku nosaukāta, izgrūstīta, sista un žņaugta un tam visam beigās teikums - "Ja Tu man atņemsi bērnu, tad ar mani labi nebūšot..". 

Pēc pēdējās reizes, kad viņš mani fiziski iespaidoja, sapratu, viss, tā vairāk nevar! Nu mans pacietības kauss ir pilns un esmu izlēmusi iet prom.

Vienīgā lieta, kas mani kavē, ir tā, ka man nav kur iet. Tuvinieki man ir maz un katram savas problēmas. Un visi jau saprotat, ka, lai dzīvotu, vajag naudu.

Šobrīd man ir jādzīvo ar cilvēku pret savu gribu, ar cilvēku, ar kuru mūs nesaista vairs nekas, tikai bērns. Ir tik morāli grūti, dzīvot vidē, kurā nemaz nevēlos būt. Tik ļoti gribu prom. Ar visu mazo, gribu prom, sākt jaunu dzīvi jaunā vietā. 

Bet reizē ar to visu, man ir bail. Man ir bail vai tikšu ar visu galā?! It kā visu laiku tāpat esmu darijusi visu pati, gan strādājusi, gan domājusi ko vilkt un ko ēst. Bet tā baiļu sajūta nepamet un, domājams, ka arī tik ātri nepametīs. 

Patiesībā, man ļoti gribētos, lai cilvēks mani saprot un palaiž, nevis tur ar varu. Jo neuzskatu, ka ir jēga dzīvot, ja nav abpusēja mīlestība. Dzīvot tikai dēļ bērna, arī neredzu jēgu, jo ja bērnam jāaug vidē, kur visu laiku strīdas, tad kāds izaugs tas bērns?!

Gribu, lai manam bērnam un arī man ir perspektīvas nākotnē. Gribu, lai manam bērnam būtu kārtīgs tēvs, kurš viņu izaudzinātu par vīrieti, kurš iemācītu pareizi izturēties pret sievietēm!

Jo negribu, lai mans bērns būtu tāds, kāds ir viņa tēvs. 

Ceru kādreiz atrast vīrieti, kurš manī atkal atgrieztu ticību mīlestībai un pieņemtu arī manu bērnu. Zinu, ka tagad meitenes ar bērnu nav retums, tādēļ, zinu, ka arī es gan jau atradīšu savu īsto. Lai Dievs man palīdz izturēt šo grūto posmu dzīvē, un dod man spēku un cerību!".