Mums ir 3 bērni, 2 suņi, un pēc 3 dienām precamies

Pirms astoņiem gadiem, karstā vasaras pievakarē ar draudzeni izdomājām pārvietoties ar “stopiem”. Un man pat prātā neienāca, ka ar vīrieti pie zaļa “Audi” stūres man varētu būt kas kopīgs. Auto ripoja pa šoseju, vārds pa vārdam un mēs smējāmies, jokojām un atvadoties samainījāmies telefona numuriem.

Sekoja īsziņas, slepenas tikšanās vakaros, lai izvairītos no mūsu mazā ciemata mēļotājiem, skaitījām zvaigznes debesīs pie Gaujmalas, bradājām pa jūru Saulkrastos, līdz kādu nakti viņš palika pie manis un, ejot no rīta uz dabu, aizmirsa savu maku. Likās tik dabiski - piezvanīt viņam un atgādināt par aizmirsto maku, un pavaicāt: “Cikos Tu būsi mājās?”. 

Apkārt bija “pietiekami gudri” pieaugušie, kuri ik pa laikam atgādināja, ka no manis nekas neizaugs, es neko dzīvē nesasniegšu. Tāpēc es pat neuzdrošinājos sapņot, ka man blakus varētu būt tik mīlošs vīrietis.

Tā sākās mūsu kopīgais ceļš. Jāatzīst gan, ka ne ar rozēm vien kaisīts. Bija brīži, kad gāja smagi - nebija darba, valdīja izmisums, bet izturējām - atbalstījām viens otru, sapurinājām. Ar laiku sapratām, ka mums diviem mīlestības ir par daudz, tādēļ nolēmām, ka vēlamies mazuli, kuram dāvāt mīlestību un rūpes. Piedzima dēliņš, pēc tam otrs dēliņš un visbeidzot arī meitiņa peciņa. Lai kādas problēmas nebūtu, lai cik smagi mums nebūtu gājis, mēs vienmēr esam ticējuši un vēl joprojām  ticam un zinām, ka mēs divatā ar visu tiksim galā.

Nu jau ir uzvīta ģimenes ligzdiņa, iekopts dārziņš, bērni jau paaugušies, ģimenē ienākuši divi suņi, kas ir līdzvērtīgi ģimenes locekļi, mīļotais strādā sev sirdij tuvā darbā, un beidzot esam nolēmuši, ka mūsu pasakai vēl trūkst mazs punktiņš uz ‘’i’’. Tādēļ pēc trijām dienām mēs svinēsim mūsu kāzas.

Tikai tagad saprotu, cik ļoti man ir paveicies. Augu ne pārāk pārticīgā ģimenē, kur apkārt bija “pietiekami gudri” pieaugušie, kuri ik pa laikam atgādināja, ka no manis nekas neizaugs, es neko dzīvē nesasniegšu. Tāpēc es pat neuzdrošinājos sapņot, ka man blakus varētu būt tik mīlošs vīrietis, burvīgi bērni, ka es varētu atrast savu sirdslietu - darbu un hobiju, un gūt tajā panākumus un sajūtu, ka esmu laimīga.

Tagad esmu pārliecināta, ka "Pelnrušķīte’’ nav pasaka, bet dzīves realitāte, un ja vien ir vēlme sasniegt kaut ko, ja ir mērķi un mīlošs cilvēks blakus, cilvēks spēj visu...

Iesūtījusi Ieva, Māmiņdienas stāstu konkursa “Par ko sapņo sievietes” dalībniece

Piedalies Māmiņdienas stāstu konkursā "Par ko sapņo sievietes?" arī Tu!

Māmiņdienas stāstu konkursa balvās:

- ielūgumi uz itāliešu dziedātāja Toto Cutugno koncertu

- dāvanu kartes Ls 20 vērtībā suši restorānā "Sushi & Wok "